Es, piemēram, esmu totāli gatavs apspriest pat wyatt privleg un ar dažiem left leaning cibiņiem par dažām šādām tēmām pat ir bijušas samērā garas sarunas bez lamām. Pārsvarā gan cilvēki, kas šādus konceptus aizstāv, nav gatavi iebildumiem. Tie netiek pasniegti kā diskusijas objekts, bet jau gatavs secinājums, kur nepieņēmis tu es rasists, patriarhālis, nacists utt. Piemēram, kad es tikai sāku rakstīt negatīvas lietas par third-world migrāciju Eiropā, mājieni uz manu nacismu/rasismu parādījās ļoti ātri. Neraugoties uz to, ka es pamatoju savu attieksmi un norādīju uz negatīvajām sekām, kas man nepatīk. Tam nebija nozīmes, jo obv., es tā varu domāt un runāt tikai tāpēc, ka man nepatīk cilvēka ādas krāsa. Tas ir kā reliģisks strīds. Es esmu ķeceris un viss, tur nav ko apspriest, jo diversitāte ir spēks un blabla.
Kaut kādā brīdī es vnk uzliku pimpi un sāku nēsāt savu cibas nacista ordeni ar lepnumu, jo fakjū.
Pie kā noved pārāk liela lavierēšana politkorekts konformisms labi redzams UK un Zviedrijā, kas nespēj dīlot ar šīm problēmām, jo vairāk baidās, ka peeri viņu sauks par nacīti, nekā no tā, ka viņš tagad dzīvo pilsētā, kur katru dienu dur, spridzina un varo. Tur nevar nelamāties.

Bet pie tevis centīšos būt ekstrēmi maigs. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā - es saprotu. Un tas kas ir noticis/notiek ar tām meitenēm manā dzimtenē ir briesmīgi un par to ir jārunā., lai tas neturpinās. Bet es gribētu, ka tas notiks tā: ka cilvēkiem, kuriem ši parādība (mass chronic rape and racist sexual abuse) ir... nēerta tēma, nevar darīt to, ko Slikts domā, ka es tagad daru, un meklē patverumu (attaisnojumu) dēļ kaitinoša un agresīva toņa. Runāsim par lietām. Ir vērts.

(Reply to this) (Parent)