| I/M(CI) = I/F (0.5 (4/3πr3/CI)) Part 1 - Hardening a Soft Science |
[Feb. 21st, 2009|10:47 pm] |
I/M(CI) = I/F (0.5 (4/3πr3/CI))Part 1
Lekciju zālā, pie sienas tika zīmēti primitivi cilvēku pari. Pirms lekcijas, mūs aicināja zīmēt kaut ko klāt – izstrādāt kaut ko, piemeram drēbes, acis. Ar krāsainu zīmuli rokā gribēju zīmēt restes pāra priekšā, bet pamanīju, ka kādam citam jau bija bijusi šī ideja. Turklāt, mākslinieks/ce bija prāsmīgs/a – tur bija restes, aiz kurām bija redzams dzīvokli, kurš attāluma un perspektīvas dēļ tika aizēnots.
„Jums šis patik?“ man pēkšņi prasīja no aizmugures.
„Gribēju zīmēt kaut ko līdzīgu.“
„Ā… Jūs domājat, ka būt kopā ar kādu nozīmē cietumu?“ man prasija
„Laikam“
„Bet paraugieties! Uz ko viņi skatās?“
„Uz mani“
„Un Jūs atrodaties brivībā?“ vaicāja šis ārzemju profesors, un demonstratīvi aizcirta lekciju zāles durvis.
Pēc neilga laika, mēs atradām savas vietas, un profesors sāka:
„Es runāšu latviski, slikti, tomēr mans uzdevums Jums šodien ir, kā teikt latviski – well in English it is to harden the science of love, aah nocietināt mīlestības zinātni – laikam…“
Un sekojoša stunda bija aizraujoša – trīs lappuses aizpildītas ar vienādojumiem, kurus viņš, noslēgumā, gribēja reducēt uz vienu sacietētu formulu. Diemžēl, es vienkārši nevarēju sekot viņa domu gājieniem. Manā burtnīcā lasāms ir tikai
I/M(CI) = I/F (0.5 (4/3πr3/CI))
Un no tā, ko es atceros/varēju saprast I = idea, M = masculinity, un mums ir I/M, tapēc ka, jo stiprāk būtu M, jo mazāka būtu idejas jēga. Šis arī attiecas uz I/F, kurā I = idea, un F = femininity. CI = concrete idea, un π un r ir acīmredzot saprotamas lietas, kuras attiecas uz tilpumu - r ir saistītas ar acu zīlītēm.
Tur bija vēl, bet es nevaru lasit savu rokrakstu. Laikam nevarēju sekot viņam līdzi, tapēc ka, es isti nevarēju saprast, kā viņs varētu dabut skatilus, bet nekas-
„Ko“ prasīju, „nozīmē concrete idea?
“Viņš pienāca pie manis, un teica, „Jums ir liela vēlme saprast, bet es baidos, ka bez fiziska piemēra, jūs nekad nesapratīsiet, so ok, let’s go on a field trip for our English friend – Atveriet, lūdzu, zāles durvis!“
Mēs gājām arā – mūsu pazīstamajā Rīgā. Pēc 5 minutēm, mēs, visi (kopā ar manu padēlu, kas bija gaidījis mani arā) apstājāmies pie grāmatnīcas, kur profesors iepazīstināja mūs ar ideju šādi:
„Ideja ir šāda: viena sieviete nesen nomira – viņa bija veca. Jums ir jāsūta viņai pastkarti. Un jums ir arī jāņem vērā, ka jūs ne tikai bijāt draugs viņai, bet kas vairāk."
„Tipa pielūdzējs?“ kāds vaicāja.
„Jā, tipa pielūdzējs – aha un šeit, šinī veikalā, man šķiet mēs varēsim nopirkt pastkartes.“
„Un, lai viss notiktu in laboratory conditions,“ viņš turpināja, „Jums visiem ir jāsūta vienādas pastkartes – dodiet, lūdzu, tās“ viņš prasīja pārdevējai.
„Es atvainojos – kāda jēga sūtīt pastkartes cilvēkam, kas ir miris? Laboratory conditions?“ viens students gribēja zināt.
Profesors neatbildēja, tikai pētija pastkartes, lai būtu pārliecināts, ka tās bija vienādas.
„Viņš ir traks,“ čukstēja mans padēls.
„Jā,“ nopūtas sieviete, kuras vards bija Kristine, „Mīlestība ir tikai sajūta – tikai ķīmiskas reakcijas.“
„Mīlestība nav tikai sajūta!“ profesors pēkšņi kliedza – seja sarkana no emocijām, „Mīlestība ir pavelē!“
„Jūs šīs paņemsiet?“ vaicāja pārdevēja.
„Davai“, teica mans padēls, kas todien bija flirtējis ar četrām meitenēm uz Daugavas ledus.„Dodiet mums tās pastkartes!“
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
