Cik es saprotu, tad 1kārt runa ir par pārvietošanos gājēju ātrumā, otrkārt tikai gadījumos ar regulējamām gājēju pārejām (ar luksoforu)!

(Reply to this) (Thread)

es taa ari domaaju, un tad, kad tur braukt (kas esmu pie stures) es apstajos. Bet tad kad esmu uz velo es censhos bremzeet un skatiities shofera aciis, lai buutu parliecinaats, ka vinsh/a ir mani pamaniijis/usi. Man liekas, ka tas ir cilvesisjki to dariit, vienalga kuram ir tiesiibas - braukt pilnaa atrumaa ar pilniigu parlieciibu ka tu tiks pamaniits ir... kljuda. Shoferis ir arii tikai cilveeks.

(Reply to this) (Parent)

Tā gan ir, taču ir sacerēts vēl kāds likums, kurš, cik atceros, saka, ka veloceliņš>autoceļš. t.i., uz veloceliņa velosipēdiem ir priekšroka. Vai tas attiecas uz šo gadījumu, vai tomēr velo-pārejas klasificējas kā zebras, neesmu 100% drošs. Kas runā par labu versijai, ka tas kvalificējas kā veloceliņš, ir stipri sviestainā situācija, ja, nesoties no Vanšu tilta, lejā būtu jākāpj nost (!) no riteņa un jāstumjas pāri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es negaidu,ka kaads nokaaptu - protams, bet njemsim veraa atrumu, kura ir iespejams sasniegt braukot leja, buut labi ja velosipeedisti vareetu mazliet bremzeet un skatiities apkaart - nevis braukt kaa grib jo likumiski vinjiem ir priekshrociibaa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams. Parasti tieši tā arī notiek. Pats tā mēdzu riskēt tikai reizēs, kad esmu emotionally disturbed un ir vienalga, kas ar mani notiek (crash/death/whatever). Pieļauju, ka ir cilvēki, kuriem vnk vienalga par citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yeah, and that happens maybe twice a year, and even then I do glance around - just not as carefully as my normal paranoid self.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nice pragmatism: you could be English :) - not nice to be the one that hits the suicidal cyclist. It's better not to involve others, I think.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Surely so. Nobody really wants to commit suicide, either. Hence the glance :)

(Reply to this) (Parent)