Božena Chodunska

Nākas atzīt, ka diletantiskajā dārzkopībā mēs kapitulējam laika trūkumam, nekontrolējamai audzelībai, nezālēm, kurmjiem, ūdensžurkiem, zemesvēžiem, laputīm, mazajām zaļajām vabolēm un Kāpostu Baltenim ar ģimeni.
Rozes šogad ir mežonīgi, krāsaini monstri. Aizmirstam, ka rozes saskaņā ar tehnisko specifikāciju ir cēlas, ģībstošas un aristokrātiskas būtnes. Mūsējās ir Bābeles padauzas, izspūrušas un krāsainas, un izpletušās nekaunībā. Nu ja, jau otro ziemu nav nosalušas, un nebija jāapgriež.
Raudene un mežazemenes aug visur, kur vien nav iesējusies rukola un ganu plikstiņš. Piešķirt jebkam dārziņā kādu ģeometrisku formu izdodas uz īsu brīdi, jau pēc nedēļas viss jau tiecas atpakaļ uz pirmatnējo haosu. Pēdējās tropiskās vasaras to, protams, tikai katalizē.
Viss šis aizvien vairāk sāk atgādināt hipiju štābu, sevišķi kopā ar pieneņdzelteno garāžiņu. Lai dzīvo anarhija, kārtības māte.