Božena Chodunska

Man jums jāpastāsta, ka otrajos Ziemassvētkos mūžīgo pieneni grauzt aizgāja mans Ruksītis, mana mūža jūrascūciņa, mans vecais čoms un labais draugs. Labākas cūciņas man nekad nebūs. Viņš bija īpašs. Mīļo Ruksīt, dusi saldi zem rododendra, un mēs droši vien tiksimies debesu pļavās pie debesu pienenēm.
Nevaru mierīgi bez bimbas nopirkt tirdziņā salātu, jādomā, cik ļoti viņam garšoja salāts.
Ar Ruksīti ir aizgājis vesels laika posms. Bērni ir izauguši, Ruksīša vairs nav. Viss ir citāds.