Božena Chodunska

Skolas salidojums kā katru reizi beidzies ar klopi. Apstādījumi būs cietuši, tas droši. Visādi citādi mīlu salidojumu, lai gan pasākums ar gadiem kļūst aizvien skaļāks, pārpildītāks un grūtāk aptverams. Kā nekā jaunās skolnieku paaudzes sadzimst daudz ātrāk, kā vecās paspēj, piedodiet... izmirt.
Jaunkundze dalīja absolventiem mētelīšus un parunāja ar 1.izlaiduma senioru ar pavisam baltu galvu. Viņi no 2 paralēlklasēm esot tikai 7 vien palikuši.
Savus klasesbiedrus satieku diezgan bieži, novecojam kopā, nekas nepārsteidz, bet citus tālāku biedru laika zoba izdarītie robi masveidā vienā brīdī liek sajusties kā laika mašīnā, jo šitas tak Bērziņš, viņam bija kupli mati, un kas tas par onkuli? Tas tak Liepiņš...nevar būt!
Salidojumā ir sava daļa smeldzes un pagātnes rēdziņi, viņi ir tepat.