Es un Krāni 2
Kā televīzijā nesen teics kāds RTU profesors, tiem, kuri nepazīst fiziku, dzīve ir pilna brīnumiem. Šito es atcerējos, kad otrajā Krānu piegājienā nekadi nevarēju izdabūt no boilera laukā ūdeni. Es biju dzirdējusi kaut ko par gaisu caurulēs, tāpēc rūpīgi atgriezu it visus krānus, bet ūdens pa novadcauruli tā arī negribēja tecēt. Sazinkas man uznāca, bet es dūšīgi iepūtu vispirms vienā galā, tad otrā. Atskanēja blurrrpph un urrā, ūdens sāka tecēt, kur jātek, un šitā es iztecināju visus 50 litrus!
Tas, protams, ir mazs solis cilvēcei un jebkuram santehniķim, un jūs, Dakter, un jūs, Mīļo Garkājtētiņ, to vispār darāt katru dienu vēl pirms pēcpusdienas konjaka, bet manā sūkņu un krānu menedžmenta karjerā tas ir solīds sasniegums.
Tas, protams, ir mazs solis cilvēcei un jebkuram santehniķim, un jūs, Dakter, un jūs, Mīļo Garkājtētiņ, to vispār darāt katru dienu vēl pirms pēcpusdienas konjaka, bet manā sūkņu un krānu menedžmenta karjerā tas ir solīds sasniegums.