Božena Chodunska

Atbraucu vakar ar pēdējo vilcienu pēc darba dzertiņa un pārēšanās apreibusi un miegaina. Mūsu Murmuļciemā izkāpa tikai pieci naktdzīvnieki ieskaitot mani un klusi izplūda tumsā kur nu kurais. Liepas smaržoja, ka vai elpu ņem ciet, it kā kaut kur būtu apgāzta milzīga liepu šampūna pudele. Koki tā nevar smaržot. Pa ceļam uz mājām nesatiku nevienu, pat ne ezi.
Šodien ilgi guļu, ilgi ēdu.
Man jau sen šķiet, ka te apkārtē dzīvo kāds mazs, bet jaudīgs plēsējs, cauna vai čupakabra. Dažreiz rīta pusē jumtā dzird skrienam mazus solīšus, papus saka, ka tās būs vārnas vai žagatas bet soļi izlausās četrkājaini, un tad vakarrīt es atradu pie taciņas nogalinātu nelielu ezi. Upurim bija pārgrauzta rīkle.