Božena Chodunska

Es biju nodomājusi, ka apcerīgi sēdēšu šitajos Vastslāvjos, nē Jāņos, viena pati pie ugunskura un drūmi dedzināšu pērnos sažuvušos vaiņadziņus, vecos grēk...krēslus un pie izdevības kādu daudz cietušu matraci, bakstot to ar dārzadakšām kā harpija (harpijas taču ir mazas, ar mēru nobarotas un ar dakšām?), bet izrādās, ka pa vienam vien pašas nolasīsies radībiņas, kurām citur nav kur iet, resp. labāk krēslu ugunskurs ar harpiju, nekā Raimonda Paula koncerts televīzijās. Sīkajai būs 2 draudziņi, un mums būs Līze, kura sazinkāpēc nav izvēlējusies tuc tuc tusiņu un Līzes draudzene, un mana māsa, nu tad jau nevarēs kā grib, būs jācep maize, jāpin vainagi un jāveic visādas rituālās darbības.