Sīkās jaunkundze vakar noskatījās Skuteļa daiļdiršanas šovu. Par Māju starp ezeru un kapiem. Viņa novērtēja pozitīvī un sacīja, ka tās nu beidzot esot ziņas, kādas saprot bērni, un viņš varētu gatavot šādas ziņas, tad bērni orientētos polītikā.
Starp citu, viņa to teica bez ironijas.
Ticiet man, viņa māk ironiju!
Tad nu, kad satiksiet Skuteli, pasakiet, ka viņam ir izdevies lielisks pastāstiņš vieglajā valodā, un jaunā paaudze gaida Vieglo Panorāmu.:)
Starp citu, viņa to teica bez ironijas.
Ticiet man, viņa māk ironiju!
Tad nu, kad satiksiet Skuteli, pasakiet, ka viņam ir izdevies lielisks pastāstiņš vieglajā valodā, un jaunā paaudze gaida Vieglo Panorāmu.:)
Principā, nav jau briesmīgi nesmieklīgi tas, ko viņi runā, bet tas kā viņi runa. Šovs kurlmēmiem. Kur visu laiku jārada, ka tu tagad stāsti šausmīgi smieklīgu joku.
Mjā, es pat nezinu, kas man vairāk nepatika, saturs vai forma. Nu, vismaz viņiem pašiem bija jautri.
Es te ar sevi:)