![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vilcienā Vecāķos man blakus piesēda kāds krievu kungs (turpmāk - KK)ar keponu un ūsām. No tiem KK, kuri strādā par virpotājiem, mīl makšķerēt un mazliet ar mēru iedzert. Viņš interesējās, ko es lasu un laiku pa laikam ierāva kaut ko no pudeles, kas bija ielikta mugursomā. Es lasīju cita KK Daniila Harmsa k-ga prōzas izlasi (paldies Bļannai, ir ļoti jauki). Tas viņam patika, un KK uzsāka ar mani sarunu, patiesībā monologu, jo es turpināju lasīt un laiku pa laikam smaidīju un māju ar galvu.
KK izklāstīja savu priekšstatu par kosmogoniju, ko ilustrēja ar īstiem skaitļiem un detaļām. Viss tika pasniegts vienkārši, bet precīzi un interesanti kā populārzinātniskā filmā vai pamācībā par kardāna nomaiņu vai maksteņu kāpuru izmantošanu makškerēšanā, es pat domāju, ka viņš laikam skatās REN TV Baltija, bet lika pagaidīt!
Es neņemos atstāstīt visu sīkumos, jo slikti atceros skaitļus un sejas, bet īsumā Meistara vēstījums ir šāds - Mūsu galaktikā ir XXXXXXXX-jonu zvaigžņu, savukārt mūsu Visumā XXXXXxxxxxxxx-jonu galaktiku. Vai varat iedomāties, viņš saka, un iepleš rokas, tik daudz! Visumu ir pavisam 11. Vai 12. Viss notiek cikliski, viens visums iet bojā un to nomaina cits. Līdz Andromedai jālido apm. xx gadi (man liekas, viņš teica 23), ja lido ar gaismas ātrumu.
Es tā sapratu, ka cilvēks pēc nāves viekārši pārceļas dzīvot uz kādu citu Visumu. Viņa tētis jau esot pārcēlies, reiz arī viņš pats pārcelšoties. Par to KK runāja kā par pašsaprotamu lietu, ko visi jau zina. Vispirms padzīvo drusku te, pēcāk - drusku tur. Vai būs labak - nav zināms. Varbūt labāk, varbūt sliktāk. Kur mani aizsūtīs, tur dzīvošu. Dievs mūs aizūta, uz kuru Visumu pienākas. Mēs esam kā lelles, Dievs mūs rausta.
Man viņa kosmogonija tīri labi patika.
KK pajautāja, vai es gribu zināt, kā viņš to visu zina, un nesagaidījis atbildi, pastāstīja, ka viņām par to pavēstījuši citplanētieši 1993. gadā. Vispirms viņš redzējis kuģi un viens ticīgais, Vitālijs, arī to redzējis. Bijušas lielas liesmas, kad kuģis pacēlies. Naktī citplanētieši atnākuši pie viņa sapnī un visu izstāstījuši kā ir. Bet viņi arī visu nezinot, esot kādi arī virs viņiem, viņi esot mums priekšā tehnoloģiski par 1000 gadiem, bet citi no citem visumiem atkal viņiem priekšā. Viņš esot laimīgs cilvēks, redzējis lodveida zibeni, 1996. gada viesuļvētru un citplanētiešus.
Mēs izkāpām Rīgā, sirsnīgi atvadījāmies un aizgājām katrs savu ceļu.
KK izklāstīja savu priekšstatu par kosmogoniju, ko ilustrēja ar īstiem skaitļiem un detaļām. Viss tika pasniegts vienkārši, bet precīzi un interesanti kā populārzinātniskā filmā vai pamācībā par kardāna nomaiņu vai maksteņu kāpuru izmantošanu makškerēšanā, es pat domāju, ka viņš laikam skatās REN TV Baltija, bet lika pagaidīt!
Es neņemos atstāstīt visu sīkumos, jo slikti atceros skaitļus un sejas, bet īsumā Meistara vēstījums ir šāds - Mūsu galaktikā ir XXXXXXXX-jonu zvaigžņu, savukārt mūsu Visumā XXXXXxxxxxxxx-jonu galaktiku. Vai varat iedomāties, viņš saka, un iepleš rokas, tik daudz! Visumu ir pavisam 11. Vai 12. Viss notiek cikliski, viens visums iet bojā un to nomaina cits. Līdz Andromedai jālido apm. xx gadi (man liekas, viņš teica 23), ja lido ar gaismas ātrumu.
Es tā sapratu, ka cilvēks pēc nāves viekārši pārceļas dzīvot uz kādu citu Visumu. Viņa tētis jau esot pārcēlies, reiz arī viņš pats pārcelšoties. Par to KK runāja kā par pašsaprotamu lietu, ko visi jau zina. Vispirms padzīvo drusku te, pēcāk - drusku tur. Vai būs labak - nav zināms. Varbūt labāk, varbūt sliktāk. Kur mani aizsūtīs, tur dzīvošu. Dievs mūs aizūta, uz kuru Visumu pienākas. Mēs esam kā lelles, Dievs mūs rausta.
Man viņa kosmogonija tīri labi patika.
KK pajautāja, vai es gribu zināt, kā viņš to visu zina, un nesagaidījis atbildi, pastāstīja, ka viņām par to pavēstījuši citplanētieši 1993. gadā. Vispirms viņš redzējis kuģi un viens ticīgais, Vitālijs, arī to redzējis. Bijušas lielas liesmas, kad kuģis pacēlies. Naktī citplanētieši atnākuši pie viņa sapnī un visu izstāstījuši kā ir. Bet viņi arī visu nezinot, esot kādi arī virs viņiem, viņi esot mums priekšā tehnoloģiski par 1000 gadiem, bet citi no citem visumiem atkal viņiem priekšā. Viņš esot laimīgs cilvēks, redzējis lodveida zibeni, 1996. gada viesuļvētru un citplanētiešus.
Mēs izkāpām Rīgā, sirsnīgi atvadījāmies un aizgājām katrs savu ceļu.