Dārgā, Dienasgrāmata! Gribēju padalīties iespaidos, kā es un cienījamā cibāne
morphine vakar gandrīz atradām nelabu Galu lielajā aukstajā jūrā.
Pēc sekmīgi veiktās pludmales velorallija daļas Carnikava - Vecāķi mūs pārņēma miesaskārība aizmīties līdz Mangaļasalas molam, kur Kārdinātājs mūs piespieda doties līdz bākai. Un tad ...pusceļā mūsu spēkratiem izslīdot sānslīdē uz apglumējušā un pēc nārām smaržojošā mola mēs lietojot tekstilbremzi dibens-mugura- pakausis vai ceļi un zods tiktikko noturējāmies uz trases un tomēr nenokļuvām melnajā aukstajā stihijā. Miniet trīs reizes, kam šodien sadauzīta mugura, kam zods nobrāzts, kas vakar visu ceļu ( pietiekoši tālo) bija slapja un pēc zivīm smirdēja, bet no otras puses - kas vispār priecīgas, ka dzeivas palikušas?