Božena Chodunska

Bijām ar draudziņiem-radiņiem nogājuši līdz Krastamalas Rīgas Domes pašslavināšanās pasākumam taisni laikā, lai slepus no kārtības sargiem, kuru tur bija saviesies aplam daudz, publiski iedzertu grādīgus dzērienus kā jaunībā (nekas tā neiepriecina kā slepena un nelegāla rīcība, jo ir teikts, ka viss labais dzīvē ir amorāls, nelikumīgs vai padara resnu) un paklausītos kaučkādu glamūrīgos kostīmos saģērbušos postpancīgu blici, kuru ģitārists izskatījās akurāti kā Zorgs no 5. elementa, un kura kopumā diezgan daudz dziedāja par suicidālām tieksmēm, taisni kā uz Jauno gadu pieņemts.
Rajonā pl. vienpadsmitos noblīkšķināja vien dažas nožēlojamas petardes, savukārt īstajā gadumijā iestājās Sarajeva. Kāds vēl salūts karstmalā? Mūsu rajonā šaun vislabāk. Un tad tur visi sanāk skatīties, un rezi gadā sveicinās un novēl Laimīgu tie rajona iemītnieki, kuri visas citas gada dienas nemaz nesveicinās.