par vecumu
Kad cilvēks kļūst vecs, viņš pamazām zaudē visus savus tjūningus, pielikumus un uzslāņojumus, visu, ar ko lepoties un visu, kam ir kāda nozīme. Smukums, cik nu kuram dots, pazūd, seksu ar tevi neviens vairs negrib, sociālās lomas arī atkrīt cita pēc citas, izņemot dažas, kā kaķu barošana un mazbērnu izglītošana, un ari tās ne katram. Beigās paliek tikai tīra cilvēka būtība, ja marasms nav pievācis to jau iepriekš. Nu, tā tas varētu būt iecerēts. Kaut gan daudz vienkāršāk būtu izsēdināt katru uz vientuļas salas. Mēs esam septiņi miljardi, un visiem nepietiek salu. Varbūt tāpēc mēs novecojam.
Šis nav bēdīgs ieraksts, drīzāk ironisks.
Šis nav bēdīgs ieraksts, drīzāk ironisks.