Božena Chodunska

Diena, nu jau vakarējā, visās izpausmēs kliegtin kliedza pēc alkohola. Darbā viss gluži kā Čikāgas cerības uzņemšanas nodaļā, un tad kaimiņAndžš zvanīja pa vairākām reizēm, lai reportētu, ka C. ciema pašvaldības orki ne tikai nozāģējuši un nocirtuši, bet arī izdangājuši zālāju, un droši vien nobēršot tur šķembas. Par orkiem jau tā nāca raudiens no bezspēcības (dome, maita, ienīst mūs, kas dzīvojam tur tikai vasarās, lai gan NĪN 295 eur apmērā nav neko maza nauda par trīs vasaras mēnešiem ar sauso ateju un pašnodrošinātām komunikācijām) . Bet, Dakter, ilgstoši runāt ar kaimiņAndžu ir izaicinājums, kas pēc morālā smaguma aptuveni atbilst jumta krāsošanai karstā vasaras pēcpusdienā uz paģirām.
Tā kā diena, kā jau minēju, kliedza pēc alkohola, nopirku gruzīnu vīnu, nolobīju aizsargapvalku korķim un aizmirsu atvērt. Nupat atcerējos, ka man ir līdz galam nearvērts vīns.

Pusgadu gāju uz individuālo fizioterapiju, vēl pusgadu uz kolektīvo. Vēderpreses, plankingi, stiepšanās, Ēģiptes mocības, sāpīga masāža, viss kas tāds. Veltījums Mugurai kā rumpja svarīgākajai daļai.
Bet naktīs šis organisms (mans, ja) papūlas ieņemt tādas mezglā sasietas pozas, ka atsieties nākas bez maz ar bļāvienu, un piedevām vēl noguļ roku!
Tas ir īsts Dirsā Darbs un Materiāls darbībā.

Līze arī bija pie LORa dr Aksikas skalot degunu, un viņai bija jāsaka nevis Ku-ku-ku, bet gan Krā-krā-krā.
Man tagad ir pamats uzskatīt, ka daktere par mums smalki iesmej. :)