Božena Chodunska

Diena, nu jau vakarējā, visās izpausmēs kliegtin kliedza pēc alkohola. Darbā viss gluži kā Čikāgas cerības uzņemšanas nodaļā, un tad kaimiņAndžš zvanīja pa vairākām reizēm, lai reportētu, ka C. ciema pašvaldības orki ne tikai nozāģējuši un nocirtuši, bet arī izdangājuši zālāju, un droši vien nobēršot tur šķembas. Par orkiem jau tā nāca raudiens no bezspēcības (dome, maita, ienīst mūs, kas dzīvojam tur tikai vasarās, lai gan NĪN 295 eur apmērā nav neko maza nauda par trīs vasaras mēnešiem ar sauso ateju un pašnodrošinātām komunikācijām) . Bet, Dakter, ilgstoši runāt ar kaimiņAndžu ir izaicinājums, kas pēc morālā smaguma aptuveni atbilst jumta krāsošanai karstā vasaras pēcpusdienā uz paģirām.
Tā kā diena, kā jau minēju, kliedza pēc alkohola, nopirku gruzīnu vīnu, nolobīju aizsargapvalku korķim un aizmirsu atvērt. Nupat atcerējos, ka man ir līdz galam nearvērts vīns.