Božena Chodunska

Es zinu, ko ellē dara svētdienās - tur pucē un krāso virtuves griestus, būdami metrudesmit gari pie viena menedžējot saliekamās kāpnes, pie tam ļoti sliktas saliekamās kāpnes starp galdu un veļasmašīnu. Un tad, kad biju beigusi darīt to, ko ellē dara svētdienās, un vēl bonusā (bonusā vislielākājiem grēciniekiem tas viss arī jāsatīra), es nodomāju, ja man vēl kaut kas būs jādara, kaut vismazākais sīkumiņš, es kliegšu kā Mazā Nāriņa tālu selgā - Āaaaaa!Jobtvojumatķ!
Un tad atnāca Līze un teica, man jātulko sonets, ko nozīmē šitas vārds?

Ja aiziet uz vietējo Maximu cīši pirms slēgšanas, var redzēt visādus Rajona naktsdzīvniekus, par kuru eksistenci daudzi pat nenojauš. Visādas tumsas radībiņas sanāk, sazin, kur viņi guļ pa dienu un ko lieto.
Agrāk, tā ap deviņiem nāk tantiņas (tantiņas ir apzīmējums, viņas tehniski var būt arī onkulīši), kas kāro Maximas kulināriju, to akurāti deviņos nocenojot. Visas tās vistas un pīrādziņus, un maizītes.
Atskrien arī zelta jaunatne no jaunajiem projektiem, šite neviens, ziniet, nav smalks un izvēlīgs, Rimi tālu, bet mazās bodes lielākoties slēdz astoņos. Pie tam te šeit ir tīri labi
dārzeņi. Vakar arī rabarberi bija, piemēram. Un protams, visādi pārstrādājušies elementi nāk, sapirkties dienišķo.
Vēl te ir pilns ar ārzemniekiem no viesnīcas. Futbolisti, florbolisti. Vienreiz viens mazs baltkrievu futbolists man jautāja, kāda kafija ir garšīga, gribot mammai aizvest. Nevaru iedomāties, ka kāds latviešu bērns šitā uzrunātu svešu tanti. Daudz ķīniešu. Viņi, man liekas, tajā viesnīcā dzīvo ilgstoši,kas pie mūsu īres tirgus nemaz arī nepārsteidz. Interesanti tikai, kur viņi gatavo to visu, ko pērk. Rīsus kafijkannā vāra, vai?