Božena Chodunska

Jānudie, un taisni rīt, kad uz skārda jumta droši varēs izcept pļedaškas un aizdarīt ar turpat kaptētu girosu, Jūsu Padevīgao Kalponei jābrauc bizņesa vizītē kopā ar pašu priekšnieku ģērbušamies atbilstoši etiķa etiķetei. Interesenti, kas tāds no pieejamā klāsta tas varētu būt? Nē, nu skaidrs, ka ne šitentā kleite, iekš kuras sēdu pašlaik pa pusei pielipuse pie sēdekļa, jo tā iraid ar puķēm, un arī biste atsedzas gluži nelietišķi, bet lai tikai kāds atnāk un pasaka ka man kaut kas par pliku. Da mani te vispār neviens neredz, un arī priekšnieks atnāk reizi dienā.) Melnais sarafāns, koe? Melnie svārki un mellā blūzīte ar punpiņām? Nu ko ta' man darit, ka man viss tāds mells kā gota atraitnei un priekš smalkiem linu kostīmiem man, zinait ko, alga par pieticīgu! Neprasiet man kāpēc es neesmu bagāta, ja jau rezi tik gudra. Pasaule ir viena neteisnīga vieta! (Nu labi, es jau arī negribu atzīties, ka tā viena gaišpelēkā kleite ir biku sarāvusies kopš pērnā gada).
Jā, un noteikti tak jāvelk arī zeķes, ak mammīt mīļo!

Es vēl nepateicu, ka protestējot pret citu vasar'smājas iedzīvotāju nospiedošā vairākuma buržuāaziski-mietpilsonisko atteikšanos naktī atstāt vaļā durvis uz dārzu tādejādi nodrošinot svaiga gaisa pieplūdi manām plaušām, pagājušonakti gulēju terasē saliekamajā gultā zem, tā sacīt, klajas debess. Pat ļoti patīkami bija. Venēras un marsi spīguļo, mākslīgie zemes pavadoņi traucas apkārt planētai Zeme, pirmie zvaigznes vārdā Saule stari glāsta odu sakostos vaigus. Neviens cits mežazvērs vai mājas lops tā arī nenāca traucēt manu mieru.