Ilgu laiku man negribējās neko tikai gulēt savā mazajā sūnu midziņā, pat piektdienu vakaros, patiesībā, it sevišķi, jo klasiķu vārdiem runājot "darbs mani pilnībā apmierināja" un bērnu loģistika palīdzēja. Nupat jūtu, ka darbu ir pārņēmusi impotence, un tas nespēj mani gana nodarbināt.
Gribu dārzasvētkus ar dārza ēdieniem un dzērieniem, un sarunām, gudrām un ne tik gudrām, visādām tur odusvecēm un lukturīšiem no zaptsburkām, un neprofesionālām dejām ap galdiem (paturi manu alu, es parādīšu, kā vajag) un/vai visādus piknikus un palienas izpriecas un, bet ne tikai saviesīgus saietus līdz rīta gaismai, kas gan nav briesmīgi ilgi pašreizējos apstākļos.
Gribu dārzasvētkus ar dārza ēdieniem un dzērieniem, un sarunām, gudrām un ne tik gudrām, visādām tur odusvecēm un lukturīšiem no zaptsburkām, un neprofesionālām dejām ap galdiem (paturi manu alu, es parādīšu, kā vajag) un/vai visādus piknikus un palienas izpriecas un, bet ne tikai saviesīgus saietus līdz rīta gaismai, kas gan nav briesmīgi ilgi pašreizējos apstākļos.
Dzīve ārpus cibas - mīts vai īstenība