Božena Chodunska

Kad man jau likās, esmu mazliet tikusi galā ar visādiem te:
-pazaudēju pilnīgi visas šķēres;
-nezinu, kur liku kilogramu gurķu;
-ĀAaa, kas, pie joda, ir TAS manā rokassomā?
-kāršu pupas, piedodiet, ka neaplēju!
-cikos, no kurienes un kam bija jāpaņem bērns
-vannas apakša nav jāmazgā, tur tāpat neviens nedzīvo.
Tikko iedomājos sevi paslavēt par vispaspēšanu un visatcerēšanos, kā atstāju karti muļķīgajā SEB bankomātā, kurš visupirms iedod naudu un tikai pēc tam mēģina atdot karti.