![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Piparkūku mīklas recepte. Vēl var pagūt. Brīdinājums - čaiņiku versija
Dotie lielumi vienai porcijai (bet administrācija iesaka visu ņemt divreiz vairāk, lai sanāktu divreiz vairāk piparkūku):
• 400 g sīrupa vai medus
• 400 g cukura (pusi no tā būs jāsabrūnina)
• 300-400 g sviesta
• garšvielas: koriandra sēklas, maltas, 2 tējkarotes, krustnagliņas ~15 gab., malts kanēlis 2 tējkarotes, malts muskatrieksts 1 tējkarote, ingvers (mēs neatceramies , cik, bet liekas, ka kāda tējkarote), kaltēta malta apelsīnu miziņa, apelsīnu sukādes pēc vēlēšanās, bet saprāta robežās). Var likt klāt arī piparus, bet patiesībā tāpat ir labi. Ja nu gadījumā šitās lietas ir nemaltas, to visu var samalt kapejas dzirnaviņās, vai saberzt piestā, ja grib pārvarēt grūtības.
• ~2 tējkarotes sodas
• milti pēc vajadzības
• 1/ 2 glāzes karsta ūdens
Kas jādara, lai iegūtu piparkūkas?
Kā sacīts smalkās pavārgrāmatās - izdzen kaķi no virtuves, ielej sev glāzi punša, lielā katlā liek sviestu, medu, pusi no cukura un visus šos labumus liek sildīt, kamēr sviests un medus izkūst un izveidojas viendabīga masa. Šķidra masa. Jā, vai tad mēs nepateicām, ka visu laiku jāmaisa? Garšvielas arī jāpieliek. Un garšvielu sanāk daudz, vesela kaudze.
Lielā katlā ar rokturi vai dziļā pannā sagrauzdē otru pusi no cukura. Tas jādara baigi uzmanīgi (mazuļi aiziet uz istabu paspēlēties ar mašīnītēm, suns arī), un tad visu laiku jāmaisa, lai nepiedeg, kad viss ir smuki brūns (nu tāds diezgan brūns un visi cukura graudiņi ir izkusuši un viss burbuļo kā lava) lej klāt karstu ūdeni ( ½ glāze karsts ūdens, nu tā kā verdošs). Ūdens jāpielej lēnām un maisot, un arī tad būs Pufffffff Šsssssss, kaķis izmūk no virtuves, bet saimnieces ar vājākiem nerviem ķer pie sirds rajona!!!. Ja viss ir pareizi, vajadzētu sanākt karstai, karamelizētai substancei. To šauj klāt sviesta-medus-garšvielu maisījumam. Samaisām. Tagad var lēnām maisīt klāt miltus.
Pie miltiem var piejaukt klāt sodu, bet, mēs esam novērojuši, ka to jādara lēnam un uzmanīgi, jo soda noreaģē ar medū esošajām skābēm un atkal ir mazliet Ššsss un, ko mēs redzam - mīkla grib kāpt laukā no katla! Vai ta mēs nepateic, ka katlam bij jābūt lielam?
Maisām, maisām, pievienojam miltus, kamēr tālāka maisīšana ar karoti kļūst neiespējama (mums vienreiz salūza karote). Tad atkal nodzen kaķi no lielā galda un visu to mīklu gāž no katla laukā (nu takā uz galda) un mēģina mīcīt. Ir viena lieta, ko nepateicām – mīkla būs karsta, tāpēc vai nu mīcītājam jābūt ugunsrijējam, vai arī bišķīt jāpagaida, kamēr atdziest. Starp citu, mīcīšana ir grūts darbs, tāpēc tai var pielietot vīrišķi. Lai tikai viņš nomazgā rokas, ja gadienā nupat atnācis no garāžām..
Mēs novērojām, ka miltu vajadzība ir aptuveni 1 kg liela uz šito porciju, taču tas var būt atkarīgs no miltu blīvuma, sviesta daudzuma un zvaigžņu stāvokļa. Mīklai jābūt izrullējamai, un tai nevajadzētu dikti lipt pie rokām. Ja miltu būs pārāk daudz, piparkūkas būs sausākas, bet arī diezgan ēdamas.
Kad liekas, ka viss samīcījies, jāpamēģina izcept demo versija – dažas piparkūku sirdis un jāpaskatās, kā tās uzvedas. Ja galīgi izplūst, pat ezim skaidrs, ka vajadzīgi milti! Vēl mēs varam pateikt, ka mīkla jārullē pēc iespējas plānāka, jo tad ir visgaršīgāk. Ja nu kas, var ņemt arī rudzu miltus, bet tad piemet vēl kādu pustējkaroti sodas un visi svētie nevar pateikt, cik tad tos miltus īsti vajag, bet īsts mākslinieks jau sapratīs.
Priecīgu cepšanu
Dotie lielumi vienai porcijai (bet administrācija iesaka visu ņemt divreiz vairāk, lai sanāktu divreiz vairāk piparkūku):
• 400 g sīrupa vai medus
• 400 g cukura (pusi no tā būs jāsabrūnina)
• 300-400 g sviesta
• garšvielas: koriandra sēklas, maltas, 2 tējkarotes, krustnagliņas ~15 gab., malts kanēlis 2 tējkarotes, malts muskatrieksts 1 tējkarote, ingvers (mēs neatceramies , cik, bet liekas, ka kāda tējkarote), kaltēta malta apelsīnu miziņa, apelsīnu sukādes pēc vēlēšanās, bet saprāta robežās). Var likt klāt arī piparus, bet patiesībā tāpat ir labi. Ja nu gadījumā šitās lietas ir nemaltas, to visu var samalt kapejas dzirnaviņās, vai saberzt piestā, ja grib pārvarēt grūtības.
• ~2 tējkarotes sodas
• milti pēc vajadzības
• 1/ 2 glāzes karsta ūdens
Kas jādara, lai iegūtu piparkūkas?
Kā sacīts smalkās pavārgrāmatās - izdzen kaķi no virtuves, ielej sev glāzi punša, lielā katlā liek sviestu, medu, pusi no cukura un visus šos labumus liek sildīt, kamēr sviests un medus izkūst un izveidojas viendabīga masa. Šķidra masa. Jā, vai tad mēs nepateicām, ka visu laiku jāmaisa? Garšvielas arī jāpieliek. Un garšvielu sanāk daudz, vesela kaudze.
Lielā katlā ar rokturi vai dziļā pannā sagrauzdē otru pusi no cukura. Tas jādara baigi uzmanīgi (mazuļi aiziet uz istabu paspēlēties ar mašīnītēm, suns arī), un tad visu laiku jāmaisa, lai nepiedeg, kad viss ir smuki brūns (nu tāds diezgan brūns un visi cukura graudiņi ir izkusuši un viss burbuļo kā lava) lej klāt karstu ūdeni ( ½ glāze karsts ūdens, nu tā kā verdošs). Ūdens jāpielej lēnām un maisot, un arī tad būs Pufffffff Šsssssss, kaķis izmūk no virtuves, bet saimnieces ar vājākiem nerviem ķer pie sirds rajona!!!. Ja viss ir pareizi, vajadzētu sanākt karstai, karamelizētai substancei. To šauj klāt sviesta-medus-garšvielu maisījumam. Samaisām. Tagad var lēnām maisīt klāt miltus.
Pie miltiem var piejaukt klāt sodu, bet, mēs esam novērojuši, ka to jādara lēnam un uzmanīgi, jo soda noreaģē ar medū esošajām skābēm un atkal ir mazliet Ššsss un, ko mēs redzam - mīkla grib kāpt laukā no katla! Vai ta mēs nepateic, ka katlam bij jābūt lielam?
Maisām, maisām, pievienojam miltus, kamēr tālāka maisīšana ar karoti kļūst neiespējama (mums vienreiz salūza karote). Tad atkal nodzen kaķi no lielā galda un visu to mīklu gāž no katla laukā (nu takā uz galda) un mēģina mīcīt. Ir viena lieta, ko nepateicām – mīkla būs karsta, tāpēc vai nu mīcītājam jābūt ugunsrijējam, vai arī bišķīt jāpagaida, kamēr atdziest. Starp citu, mīcīšana ir grūts darbs, tāpēc tai var pielietot vīrišķi. Lai tikai viņš nomazgā rokas, ja gadienā nupat atnācis no garāžām..
Mēs novērojām, ka miltu vajadzība ir aptuveni 1 kg liela uz šito porciju, taču tas var būt atkarīgs no miltu blīvuma, sviesta daudzuma un zvaigžņu stāvokļa. Mīklai jābūt izrullējamai, un tai nevajadzētu dikti lipt pie rokām. Ja miltu būs pārāk daudz, piparkūkas būs sausākas, bet arī diezgan ēdamas.
Kad liekas, ka viss samīcījies, jāpamēģina izcept demo versija – dažas piparkūku sirdis un jāpaskatās, kā tās uzvedas. Ja galīgi izplūst, pat ezim skaidrs, ka vajadzīgi milti! Vēl mēs varam pateikt, ka mīkla jārullē pēc iespējas plānāka, jo tad ir visgaršīgāk. Ja nu kas, var ņemt arī rudzu miltus, bet tad piemet vēl kādu pustējkaroti sodas un visi svētie nevar pateikt, cik tad tos miltus īsti vajag, bet īsts mākslinieks jau sapratīs.
Priecīgu cepšanu