Božena Chodunska

Paldies Universumam par apburbuļojošo rītu! (Jā, jā, es zinu, ka par prieka mirkļiem jāmaksā, tomēr ceru, ka Visumiņš tik drīz nesteigies nolikt ceļā kādu kluci).
Kaimiņu suns-mīlulīts gribēja apsveicināties, tāpēc uz pleciem man laikam ir divu lielu dubļainu ķepu nospiedumi un jāskatās, vai kas nav palicis uz kakla no dubļainas mēles un ne pārāk labi smaržojoša slapja purna. Saule elpoja cīši pakausī ejot caur pļavu uz staciju, kazas gribēja nākt līdzi, teliņi sprinģoja, un pļavā medīja raibs kaķis, kājas rasā augstu cilādams un degunu raukdams. Pēdējais šīsvasaras agrais vilcienā braucamais rīts pirms atvaļinājuma un skolas un pilsētas dūksta.