![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Dārzkopju kooperatīviem piemīt sava specifiska fizioloģija, kas dažām profesijām piešķir kulta statusu, proti:
• atkritumu izvedējiem;
• sauso ateju (pardon!) izvedējiem.
Trešie ir spiču dzinēji, taču spiču DZENs saprotams noris daudz retāk kā atkritumu izvešana (reizi mēnesī, kā pēc kalendāra) un pat ateju izvešana (jāveic reizi gadā, ja vien nav plānots kā Ludviķa galmam pārvākties uz citu Versaļu), tāpēc spiču dzinējus še neapskatīsim.
Atkritumu izvedēji nav nekādi pāriji. Viņi apzinās savu svarīgumu (darbiņš neviens nav mazs un sīks, ja tikai kādam tas vajadzīgs), viņi brauc ar lepnumu, viņiem pat skrien pakaļ (skrējiens ar 100 l miskastes maisu vispār ir izaicinājums, taču vakar izbraukumā ar velo novēroju kā ļaudis nekurnēdami veic šo distanci ~27 grādu karstumā). Dažreiz viņi kavē (patiesībā - vienmēr). Arī personāls ir attiecīgi apmācīts un advancēts. Jūsu zaļajā, šaurajā ieliņā, kur pāri glīti apcirptajiem dzīvžodziņiem slīgst augļu koku zari un pie mazajām dārza mājiņām vakara saules starus kāri tver daudzkrāsainas puķītes, ap kurām lidinās tik pat krāsaini tauriņi un spāres, atmuguriski ielīgo ilgi gaidītais, zaļi baltais auto, tā aizmugurē uz kāpšļiem (vai podestiem) stāv labi noauguši, iedeguši jaunekļi vēja appūstām sejām un uz krūtīm atpogātos kombinezonos. Rokās lāpstas (vai kaut kādi citi bakstāmie). Mājsaimnieces snaikstās pār žogiem un, pamanījušas pakalpojumu sniedzējus, uzvelk savus labākos gumijas cimdus, steigšus iztin no cirtām ruļļus (vai otrādi, vispirms ruļļi, pēcāk cimdi) steidz pie savām atkritumu urnām izmest pēdējos aizkavējušos mājsaimniecības atkritumus. Jaunēkļi nesteidzīgi, ar smagā darbā izstrādātu grāciju, muskuļus zibinot iztukšo smagās urnas mašīnas bezdibenīgaja vēderā, spindz mušas, plīst pudeles. Darbs padarīts. Mājsaimnieces smaida. Bērni māj. Jaunekļi atturīgi atsmaida pretī. Mašīna aizlīgo. Gaidīsim jūs atkal.
Sauso ateju izvedēji ir daudz komplicētākas personības. Viņos nav ne druskas ārišķības. Liekas, ka viņi slēpjas. Viņi ir klusie varoņi. Labs atejas izvedējs ir jāmeklē gluži kā algotais slepkava. Viņu tālruņa numuri tiek uzticēti nākamajām paaudzēm. Manam papum ir zināms ĻOTI labs atejas izvedējs Žeņa. Labu atejas izvedēju no ne tik laba šķirot ēe… nu kvalitātes rādītāji (vai pirmajās dienās pēc manipulācijas iespējams netraucēti pārvietoties pa perimetru). Līdz šim Žeņa vienmēr veicis savu darbu saskaņā ar labākajiem dārzeņkopju kanoniem. Liekas, ka Žeņas stunda tuvojas, un mēs drīz skatīsim viņu vaigā.
• atkritumu izvedējiem;
• sauso ateju (pardon!) izvedējiem.
Trešie ir spiču dzinēji, taču spiču DZENs saprotams noris daudz retāk kā atkritumu izvešana (reizi mēnesī, kā pēc kalendāra) un pat ateju izvešana (jāveic reizi gadā, ja vien nav plānots kā Ludviķa galmam pārvākties uz citu Versaļu), tāpēc spiču dzinējus še neapskatīsim.
Atkritumu izvedēji nav nekādi pāriji. Viņi apzinās savu svarīgumu (darbiņš neviens nav mazs un sīks, ja tikai kādam tas vajadzīgs), viņi brauc ar lepnumu, viņiem pat skrien pakaļ (skrējiens ar 100 l miskastes maisu vispār ir izaicinājums, taču vakar izbraukumā ar velo novēroju kā ļaudis nekurnēdami veic šo distanci ~27 grādu karstumā). Dažreiz viņi kavē (patiesībā - vienmēr). Arī personāls ir attiecīgi apmācīts un advancēts. Jūsu zaļajā, šaurajā ieliņā, kur pāri glīti apcirptajiem dzīvžodziņiem slīgst augļu koku zari un pie mazajām dārza mājiņām vakara saules starus kāri tver daudzkrāsainas puķītes, ap kurām lidinās tik pat krāsaini tauriņi un spāres, atmuguriski ielīgo ilgi gaidītais, zaļi baltais auto, tā aizmugurē uz kāpšļiem (vai podestiem) stāv labi noauguši, iedeguši jaunekļi vēja appūstām sejām un uz krūtīm atpogātos kombinezonos. Rokās lāpstas (vai kaut kādi citi bakstāmie). Mājsaimnieces snaikstās pār žogiem un, pamanījušas pakalpojumu sniedzējus, uzvelk savus labākos gumijas cimdus, steigšus iztin no cirtām ruļļus (vai otrādi, vispirms ruļļi, pēcāk cimdi) steidz pie savām atkritumu urnām izmest pēdējos aizkavējušos mājsaimniecības atkritumus. Jaunēkļi nesteidzīgi, ar smagā darbā izstrādātu grāciju, muskuļus zibinot iztukšo smagās urnas mašīnas bezdibenīgaja vēderā, spindz mušas, plīst pudeles. Darbs padarīts. Mājsaimnieces smaida. Bērni māj. Jaunekļi atturīgi atsmaida pretī. Mašīna aizlīgo. Gaidīsim jūs atkal.
Sauso ateju izvedēji ir daudz komplicētākas personības. Viņos nav ne druskas ārišķības. Liekas, ka viņi slēpjas. Viņi ir klusie varoņi. Labs atejas izvedējs ir jāmeklē gluži kā algotais slepkava. Viņu tālruņa numuri tiek uzticēti nākamajām paaudzēm. Manam papum ir zināms ĻOTI labs atejas izvedējs Žeņa. Labu atejas izvedēju no ne tik laba šķirot ēe… nu kvalitātes rādītāji (vai pirmajās dienās pēc manipulācijas iespējams netraucēti pārvietoties pa perimetru). Līdz šim Žeņa vienmēr veicis savu darbu saskaņā ar labākajiem dārzeņkopju kanoniem. Liekas, ka Žeņas stunda tuvojas, un mēs drīz skatīsim viņu vaigā.