Bovuaarinja -

16:12

Revolucionārs

Pēc miljona ir miljons karā kauts,
Mēs vēlējāmies atmaksu un brīvi.
Es kaujas laukā zvērēju, ka dzīvi
Sākot nava vērts, līdz kautais slavā skauts.
Bij kauti miljoni, nu jaunā audze
Ar džimmisoļiem jaunās šausmās iet.
Es pats tai līdzīgs — tā man bieži šķiet.
Ir dzīve atkal pretrunību kaudze.
Nav redzams ar, kā prātīgāks mazliet
Es pats. Bez cerībām ta dienas riet.
Bet tagad vēroju — vai tas gan ļauts ? —
Ko agrāk pielūdzām, to apkarojam sīvi.
Dej jaunatne ar tukšām galvām spīvi,
Kad šībers saksafona taktī rauts.

Francs Verfels. Atdzejojis Kārlis Dziļleja.

Uzlidojums

Ak tu, mans Dievs, kāpēc Tu mani sējis
Pie parādībām, piekalis pie virsmas,
Ka es, — kad gars un miesa man pie irsmas,
Viens gurdi velkos, dzīvi neiespējis.

Kaut būtu es caur visām zvaigžņu klaidām
Kā ēters, klusme, nesavtībā dzisdams,
Ne miesai piezīdies vairs, maldos krizdams,
Svešs viņas vātīm skaudrām, prieka smaidam.

Kad nu man devi Es, un radījis
Tu nespēk-mokām mani, šaurei grūtai,
Un necienīgas pašmocības dzīvei, —

Mans gars viss Tavu balsi sadzirdis.
Nu liktens skaists ik manai domai, jūtai.
Tu sauc. — Es drebu ejot pretī brīvei.

Francs Verfels. Atdzejojis R. Rudzītis (vai nu Rihards, vai Romāns, visdrīzāk).