Bovuaarinja - Dārza tematika

(Jaunākais) (Arhivētais) (Draugi) (Par sevi)

19. Jul 2021

10:49 - Dārza tematika

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Jocīgi atdzejots viens no retajiem Hugo fon Hofmanštāla dzejoļiem latviski — bet tomēr šeit ir gana laba kataloģizācijas principa ievērošana, simboliskais sablīvējums utt.:

Mans dārzs

Skaists ir mans dārzs ar zelta-zaļeem kokeem,
Ar lapām, kuras sidrabvēsma paijā,
Ar dimantrasu, ģerboņmargu lokeem,
Ar gongskaņam, kas lauvas sapņos aijā,
Un topazvijām, dīvaintītā tiņā,
Un voljeru, kur spulgo pelekdzēses,
Kas mūžam nebauda no sidrabaku vēses,
Tik skaists, ka neilgojos pat pēc viņa,
Ta otra dārza, kur es biju reiz.
Es nezinu vairs kur. Es ožu tikai rasu,
To rasu, kas man citkārt matos karājās;
To zemes smaku jūtu miklu, asu,
Kas ogojot man nāsīs eesitās —
Tai viņā dārzā, kur es biju reiz...

Oriģināls: https://www.zgedichte.de/gedichte/hugo-von-hofmannsthal/mein-garten.html

Var salīdzināt arī, piemēram, ar šo: https://www.punctummagazine.lv/2014/10/16/vieta-darzs/

Te vēstule: http://www.punctummagazine.lv/2021/08/04/lorda-candosa-vestule-frensisam-bekonam/

http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:666134|article:DIVL286

(2 raksta | ir doma)

Comments:

[User Picture]
From:[info]kants
Date:19. Jūlijs 2021 - 15:37
(Link)
“You gave me hyacinths first a year ago;
“They called me the hyacinth girl.”
—Yet when we came back, late, from the Hyacinth garden,
Your arms full, and your hair wet, I could not
Speak, and my eyes failed, I was neither
Living nor dead, and I knew nothing,
Looking into the heart of light, the silence.
Oed’ und leer das Meer.
(Reply to this) (Thread)
From:[info]bovuaarinja
Date:19. Jūlijs 2021 - 16:15
(Link)
«Pērnpavasar tu saplūci man hiacintes,
par hiacinšmeiteni iesauca mani.»
Bet no hiacinšu dārza nākot mājās vēlu -
tu pilnām riekšām, slapjiem matiem - es
nevarēju parunāt, acis vīla,
ne dzīvs, ne miris, nesapratu vairs nekā,
kaut vēros gaismas sirdī, klusumā.

Lešinskas piezīme: Adonida, Atida un Osīrisa kultos sarkanas un violetas
puķes - hiacintes, rozes, vijolītes, anemones - simbolizēja mirušā dieva asinis; to parādīšanās liecināja, ka dievs atgriežas virszemē.

«Pagājušgad jūs man pirmo reiz iedevāt hiacintes;
Viņi mani sauca par hiacinšu meiteni.»
- Taču kad mēs vēlu atgriezāmies no Hiacinta dārza,
Jūsu rokas pilnas un mati mikli, es nespēju
Runāt, un manas acis neredzēja, es biju
Ne dzīvs, ne miris, un es nezināju nekā,
Lūkojoties gaismas sirdī, klusumā.

Soduma piezīme: Hiacints - Ovidija «Metamorfožu» X grāmatas 4. nodalījumā grieķu puika, Apollona mīlulis. Skauģi viņu nosituši. Grieķi maijā svin Hiacinta jeb hiacinšu svētkus.
Od und leer das Meer — vācu. «Tristana un Izoldes» 111. cēlienā Tristans, mirdams savā pilī Kareolā, gaida Izoldi, kam jākuģo no Kronvolas, bet jūras skatītājs - gans - allaž vēsta: «Jūrā nekas nav redzams», «Jūra ir tukša.»

Vēl arī noskaņu ziņā sit cauri T. Manna puķu veikala apmeklējumu ar "miklas zemes un ziedu smaržas pārbagāto gaisu" un V. Vulfu, kuras Deloveja kundze arī tādu apmeklē un vēl atceras saulē lasītās mellenes (vai tml.)
(Reply to this) (Parent)