Vēl cits slavens lielais kaķis Rilkes izpildījumā.
Tam skats no stieņu nemitīgās garāmejas
ir kļuvis gurds, tas itnekā vairs nesatur.
Un šķiet tam, itkā tūkstoš stieņu slejas -
aiz tūkstoš stieņiem itnekas nekur...
Un lunkanstipro soļu samtā gaita,
kas visumazākā no riņķiem slīd,
ir kā ap centru spēka deja raita,
kur apdurnusi liela griba mīt.
Tik brīžiem acu zīles aizkars veras.
Tad klusu kāda aina viņā grimst,
un spraigā miesas klusumā tā tveras -
līdz, sirdī nonākusi, rimst.
Atdzejojis Pāvils Vīlips. [Liekas, ka plauktā stāv arī jaunāka šī dzejoļa versija.]
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}