Bovuaarinja -

08:22

Jaguārs

Pērtiķi žāvājas saulē un apbrīno savas
blusas.
Papagaiļi ķērc kā uz uguns vai grozās
Kā lētas bulciņas, kārojot garāmgājēja
riekstu.
Gurdi no laiskuma, lauva un tīģeris
Guļ nekustīgi kā saule. Žņaudzējčūskas
gredzens
kā sastindzis. Būris pēc būra šķiet tukši, vien
Salmi izelpo gulošo smaku.
Tas ir kā gleznojums uz bērnistabas sienas.
Bet ja dari kā citi un paskrien tiem
garām, nonāc
Pie būra, kur sastājies pūlis blenž, apburts,
Kā bērns uz sapni, uz jaguāru, kas
saniknots steidz
Caur cietuma tumsu pakaļ paša acu pīķiem

Kā pa īsu degli. Ne garlaicības mākts —
Acis ar mieru kļūt ugunī aklas,
Ausis — kurlas, smadzenēs asinīm dunot —
Viņš atraujas no restēm, bet būris tam
nepastāv

Vairāk kā prātniekam celle:
Viņa solī ir brīves mežonīgums,
Pasaule saplok zem viņa papēža vēziena.
Virs būra grīdas paveras apvāršņi.

Teds Hjūzs. Atdzejojusi Ieva Lešinska. Te vēl [bet ir arī vecā "Avota" numurā]: https://www.punctummagazine.lv/2018/11/23/tigeriene-odzes-masa/