par brīvības instrumentiem

« previous entry | next entry »
Oct. 11th, 2018 | 08:00 am

vakar mācīju grupas improvizāciju.

tā ir viena no bailīgākajām un interesantākajām praksēm; pirmkārt, jo tur gandrīz vienmēr ir skatītāji, otrkārt, tai nevar sagatavoties. vrb vienīgi ar meditāciju? vai trenējot savu spēju just telpu un citus.

īsts savienojums var arī neizveidoties, un tad tas izskatās vnk pēc garlaicīgas ākstīšanās vai pat nepatīkamas ākstīšanās, jo cilvēki, ja kļūst nervozi, sāk "močīt" un kļūst daļēji nejutīgi. (močīt ir ok ja uzstājies iepriekš sagatavotu materiālu)

tas ir kaut kas, ko nevar pateikt vārdos un nevar izlasīt internetā. darbs ar cilvēku ritmiem, emocijām, uztveri. man nav ne jausmas, kā to darīt. lai tas sanāktu, cilvēkiem ir brīvi jāspēj pārvietoties iekšā un ārā no sēnu tripam līdzīga stāvokļa.

pirmajā nodarbībā atklājās tas, ka cilvēki momentā lec "lomās". gandrīz neviens "neklausīja" manu instrukciju pirms performances vienoties par vienkāršām attiecībām grupā - kurš reaģē uz kuru. gandrīz visi izdomāja kaut ko "interesantāku", piemēram, "es visus ignorēju", "es esmu skolotāja", "es visus uzmundrinu". es, es, es. doesn't work.

to nav interesanti skatīties, ja to nedara profesionāli aktieri.

mīts nr 1 ir ka amatieri nevar būt fascinējoši, mīts nr 2 ir, ka nevar fascinēt ar pavisam vienkāršām lietām. runājot par "amatieriem", strādā tikai vienkāršas lietas. un bieži tās nevar izdarīt pat aktieri.

loma ir kaut kas pretējs patiesai reakcijai uz notiekošo.

reakcija sākas no nezināšanas.
nezināšana ir kā milzīgs melns okeāns, kurā lēnām parādās klausīšanās kā aktīva darbība. tas ir kaut kas vairāk par vienkārši "atvērtību". viegla vilkme. ķermenis dzirksteļo kā negatīvs lādiņš. tas varētu būt tas pats "neitrālais ķermenis", par ko runā arī teātra mākslā.
un tad kaut kur šajā bezgalīgajā spogulī iepil
un tu novilnī

cik daudz vispār var redzēt patiesu reakciju? varbūt ka tikai dzīvniekos un bērnos.

vēl, manuprāt, laba secība ir vispirms iemācīties grupas improvizācijas kustību, un tikai pēc tam to "atlaist" bezsakarā t.i. iekļaut arī runāšanu, objektus, dziedāšanu, utt., jo tur neizbēgami veidojas lomas, un ir jābūt diezgan lielai pieredzei, lai tu savā lomā neizolētos no reāli notiekošā.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {9}

putns

(no subject)

from: [info]dumshputns
date: Oct. 11th, 2018 - 07:07 pm
Link

Jā, man arī jūk :D

Reply | Parent | Thread


putns

(no subject)

from: [info]dumshputns
date: Oct. 11th, 2018 - 07:07 pm
Link

Bet arī latviski viss jūk, tas nekas.

Reply | Parent