A mind-made-body -

mans vienīgais iebildums push-upiem ir, ka cilvēki nesaprot, ka labai ķermeņa funkcionēšanai ir vajadzīgs ne tikai spēks bet arī mobilitāte. pārkačājot plecus un muguras augšdaļu, var zust mugurkaula krūšu daļas skriemeļu mobilitāte, to bieži var redzēt vīriešiem. daudzi nezina, ka ribu daļā ir lielākās mobilitātes iespējas visa mugurkaulā, vai nezina, ka viņu lāpstiņas ir piestiprinātas ar locītavām un var kustēties atsevišķi, kā spārni, un kā darbojas plecu locītavas, vai kā krūšu kauls var vadīt kustību.

šī pati problēma ir arī sievietēm, kurām biežāk mobilitātes zudumu šajā vietā izraisa priekšstats, ka mugurai ir "jābūt taisnai" - un tas tiek panākts ar stihisku plecu vilkšanu atpakaļ, kurai neapzināti seko kakla stiepšana uz priekšu. tas viss bieži notiek automātiski, šī plecu atpakaļvilkšanas kustība sevī ir iedzīta ar pašnosodījumu. tas var izraisīt lielas problēmas ar kakla muskuļiem un skriemeļiem, milzīgu kakla sensitivitāti, ļoti ātru nogurumu. ja vienā vietā zūd mobilitāte, citas to kompensē.

ejot jogā, jau parasti viss ir ok, tur strādā ar visa mugurkaula un īpaši plecu mobilitāti. nu tur arī ir savas problēmas, protams, jo mobilitāte nenozīmē "stiepšanos", bet daudzi uzskata, ka joga ir stiepšanās. joga nav stiepšanās. un par stiepšanās vajadzību vēl arī varētu diskutēt, jo īpaši sievietēm, kurām bieži vērojama locītavu hipermobilitāte, līdz ar to krutie stiepšanās rezultāti nebūt nenozīmē, ka tiek labi izstiepti lielie muskuļi, kuros uzkrājas spriedze, bet tikai pārstieptas locītavas. manuprāt tāda plika stiepšanās ir vajadzīga tikai pēc lielām slodzēm kur stipri tiek noslogoti kādi no muskuļiem vienā šķiedras virzienā, (nu piem skriešana, 200 pietupieni, utt.) un tad "stiepšanās" varētu būt kaut kas, kas palīdz spriedzi un pampumu izlīdzināt arī citos šķiedras virzienos. bet par visiem tiem aminoskābju procesiem es patiesībā neko daudz nezinu.