Man te atkal drusku dzejs (tā gadienā nav Ķempe?):
Viscēlākais, visdārgākais, kad vīla, kas paliek? (vaicāju), tu teici – mīla.
Kad liktens iespēra un bija skarbs, kas paliek? (vaicāju), tu teici – darbs.
Vo! Tas ir – lūk!
Par murmuāriem
Nekas nav tā, kā izskatās
Oktobris 2015
|
|