Ja gadījās, ka atļāva ko aukstu iedzert vai, diespas, saldējumu nokosties, tad vienmēr skanēja komanda: Nerij uzreiz! Nerij uzreiz! Paturi mutē, lai sasilst! Es turēju mutē, līdz saldējums izkusa un salipināja muti, līdz limonādei izskrēja gāze un tā pārvērtās saldenā, ar siekalām sajauktā suslā.
x x x
Bet par citu tēmu. Jūs neticēsiet, bet tik slikti kā pēc Šveices man nav bijis jau vairākus gadus. Un tam nav nekāda sakara ar mīlestību, vismaz šoreiz. Pat ja kādu brīdi man būtu tā licies. Tam ir sakars tikai ar mani, ar to, kāda esmu, un kāda nekad nebūšu. Un varbūt drusku arī ar slimību.
Taču, tā kā te visiem ir slikti, un ar sliktumiem mēroties ir bezjēdzīgi, man labāk vajadzēja par to klusēt. Lai gan brīžiem ir sajūta, ka šoreiz neizvilkšos.
Kā - neizvilkšos, kur - neizvilkšos?
Būs labi.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
"mēroties ar sliktumiem", jā, tiešām
man sāk likties ka man vajag vēl 7. žurnālu, kur drīkstētu tā griezīgi sāpēt, kliegt, bez pašironijas, kas obligāti nepieciešama, lai visi friendi nesajustu īgnumu pret tavām sāpēm, bāc bāc, kā šodien gribas ierakstīt, ka vakar visu dienu bija labi, arī aizgāju gulēt it kā priecīga, pašpārliecināta, sterviskā noskaņojumā, bet tad sapni redzēju, visdrausmīgāko iespējamo, pamodos piecos, raudot, pleci atkal savilkti, drausmīgas sāpes kakla muskuļos, tirpst viena roka un kāja un lauž gurnus, un tā visu dienu, nē pa dienu atkal labi, bet ja nebūtu to nakšu, ja nebūtu to nakšu, bet kam gan vajadzīgs, lai mēs kaut ko tādu rakstītu, varbūt pat pašam to nevajag, jo tas tikai novērš uzmanību no dzīvošanas uz priekšu, ko.
man sāk likties ka man vajag vēl 7. žurnālu, kur drīkstētu tā griezīgi sāpēt, kliegt, bez pašironijas, kas obligāti nepieciešama, lai visi friendi nesajustu īgnumu pret tavām sāpēm, bāc bāc, kā šodien gribas ierakstīt, ka vakar visu dienu bija labi, arī aizgāju gulēt it kā priecīga, pašpārliecināta, sterviskā noskaņojumā, bet tad sapni redzēju, visdrausmīgāko iespējamo, pamodos piecos, raudot, pleci atkal savilkti, drausmīgas sāpes kakla muskuļos, tirpst viena roka un kāja un lauž gurnus, un tā visu dienu, nē pa dienu atkal labi, bet ja nebūtu to nakšu, ja nebūtu to nakšu, bet kam gan vajadzīgs, lai mēs kaut ko tādu rakstītu, varbūt pat pašam to nevajag, jo tas tikai novērš uzmanību no dzīvošanas uz priekšu, ko.
(Reply to this) (Thread)
Nu vo, tēja. Nē, vajag kliegt, vajag. Rakstīt vajag. Un vajag sevi mānīt - tā, ka it kā raksti sev pašam, bet zini (ceri), ka kāds vēl tomēr izlasīs. Tāpēc man tas žurnāls. Lai gan tomēr es pat te valdos.
(Reply to this) (Parent)