blond

blond @ 19:47: Un vēl es atceros (sakarā ar to slimošanu) - man nekad neko aukstu neļāva ēst vai dzert. Nekad pienu no ledusskapja, vienmēr lika uz plīts sasildīt. Visam, ko es ēdu vai dzēru, bija jābūt "istabas temperatūrā".
Ja gadījās, ka atļāva ko aukstu iedzert vai, diespas, saldējumu nokosties, tad vienmēr skanēja komanda: Nerij uzreiz! Nerij uzreiz! Paturi mutē, lai sasilst! Es turēju mutē, līdz saldējums izkusa un salipināja muti, līdz limonādei izskrēja gāze un tā pārvērtās saldenā, ar siekalām sajauktā suslā.

x x x

Bet par citu tēmu. Jūs neticēsiet, bet tik slikti kā pēc Šveices man nav bijis jau vairākus gadus. Un tam nav nekāda sakara ar mīlestību, vismaz šoreiz. Pat ja kādu brīdi man būtu tā licies. Tam ir sakars tikai ar mani, ar to, kāda esmu, un kāda nekad nebūšu. Un varbūt drusku arī ar slimību.
Taču, tā kā te visiem ir slikti, un ar sliktumiem mēroties ir bezjēdzīgi, man labāk vajadzēja par to klusēt. Lai gan brīžiem ir sajūta, ka šoreiz neizvilkšos.
Kā - neizvilkšos, kur - neizvilkšos?
Būs labi.