Tas tomēr ir drausmīgi mulsinoši un nepatīkami, ja tevi pazīst pēc sejas. Es pie tā pierast nevaru, neesmu taču nekāda olga rajecka galu galā. Nekad arī man neienāk prātā, ka mani varētu pazīt, vienmēr tas mani pārsteidz nesagatvotu. Kad, piemēram, esmu teju stundu līkņājusi gar Berga Bazāra kancelejas veikaliņa plauktiem un diezgan īgni (varbūt pat ļoti īgni) atraidījusi visus laipnos piedāvājumus palīdzēt (paldies, es visu redzu; paldies, es saprotu, kas tur rakstīts) un beigās man tiek piedāvāta atlaižu karte ar tekstu: jūsu vārdu... nu, vārdu jau būtu nepieklājīgi prasīt... bet uzrakstiet savu telefona numuru.. - tad es briesmīgi sakaunos, tā ka vai zemē ielīst, jā, tad gan es mēģinu visu vērst par labu, smaidīt, būt pieklājīga, skatīties acīs nevis lūrēt grīdā, bet ko tad nu vairs, ko nu, ir jau par vēlu. :
Comments
Berga bazārā kancelejas veikalā viena no pārdevējām ir Ingas Gailes māsa, ļoti laba meitene, grāmatas lasa un tā:)
bet Tev nav jāpārdzīvo, ka uzvedies dabiski.
bet Tev nav jāpārdzīvo, ka uzvedies dabiski.
(Reply to this) (Thread)
Jāatzīst, tu mēdz izskatīties tāda paīgna un ne pārāk laipna arī tiem, kas tevi pazīst. Jā. Atvaino.
(Reply to this) (Thread)
tas ir briesmīgi. bet patiesībā es esmu kautrīga. negribi - netici:)
un citreiz es atkal vienkārši vispār neko neredzu apkārt un nedzirdu. vai arī man kaut kas sāp un es slikti jūtos.
un citreiz es atkal vienkārši vispār neko neredzu apkārt un nedzirdu. vai arī man kaut kas sāp un es slikti jūtos.