blond

honeybee @ 13:10: jājā, kritiķi nečurā :)

man reizēm liekas, ka kritiķim būtu jāizjūt - nevis jāpakļaujas, bet jāizjūt - visi tie jocīgie priekšstati, kas patiesībā nav nekādā sakarā ar tekstu. jo, galu galā, šodienas lasītājs, kuram kritiķis raksta, arī visu to pašu izjutīs. Protams, ir svētīgi mēģināt atdalīt darbu no autora (ja tas nesanāk pārāk asiņains process), bet takjau lasītājs vulgaris to nespēs izdarīt. Tāpēc ir kruta, ja kritiķis uztver lasītāja iespējamos aizspriedumus un izvērtē to iespējamo pamatotību - tip "par spīti ezotēriskajām muļķībām, L.M. raksta ļoti racionāli un piezemēti, izņemot tās-un-tās lpp, kur panesušies murgi". // neesmu lasījusi, tāpēc šo varam uzskatīt par bezkaislīgu piemēru ;) //

bet, protams, tad, kad kāds kritiķis kārtējo reizi kaut ko izgvelž par "skandalozo jauno dzejnieci", tad man pašai niknums nāk virsū un līdz kritiķa sūrās misijas analīzei galīgi negribas aizdomāties :)