blond

mani kā nelasījušu biedē tas, ka tur atkal par kādām subkultūrām. man pašam gan 90jos bija pati jaunība, bet tas nekas, ne jau tāpēc man vajadzētu kaut kam tādam patikt. tās masu kustības, tipa panki, hipiji, metālisti, vienalga kādas, tās ir, hmmm, kaut kādas ierobežojošas. kad lasu par attiecīgās subkultūras apdrukātiem krekliņiem kā par vērtību, uzreiz atbaida. jo manuprāt tā nav vispār nekāda vērtība. vai kaut kādi ansambļi, koncerti, mūzikas stils. tas pats kobeins. ja cilvēks ir pa īstam kobeinā, tad viņš ir nevis grunge mūzikā, bet pašiznīcinošajā procesā, absolūti ekstrēmā ķomkā un raksta par šo ķomku nevis no ārpuses, bet iekšpuses, vienlaga kādās lupatās un skaņās tas ietērpts. kā silvija plāta. kura ne tikai uzraksta tā un dzīvo tālāk uz jauna līmeņa, bet arī pabeidz to dzīvi atbilstoši savam tekstam. kad teksts un autors ir viens un tas ir adekvāri esošajam. vai atkal kobeins. īstie kobeina fani jau sen ir aizgājuši viņam līdz un nav mūsu vidū, jo dzīvojot kobeinu nav iespējams rakstīt par viņu kā no malas, bet mirt kopā ar viņu. kaut kādas tādas man pārdomas. bet kā nelasījušam.

(Reply to this) (Thread)

nu, tas vispār nav par subkultūru, tas ir par jaunību.
nevienu grāmatu par real life taču nevar uzrakstīt ārpus kayt kādas subkultūras bet tā ir tikai vide, dotā dekorācija, kura, protams, nosaka ja ne visu, tad daudz, tomēr grāmata nav pr to.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja, es jau arī neesmu lasījis, tā, ka tikai par savu priekšstatu no recenzijām. vienmēr man tā skepse. liekas, atkal par drēbītēm un iesaiņojumu, nevis par pašu cilvēku :)

(Reply to this) (Parent)