Izgaaju galvu izveedinaat. Vispirms liidz vieteejai bazniicinjai mezhaa, kuraa esmu jau bijusi. Viilos - ciet. Durvis taadas vecas, koka, ar diviem aizrestotiem kvadraatainiem lodznjiem bez stikla. Iekrampeejos pirkstiem restees, piespiedu pieri pie lodzinja un luureeju uz Madonnu ilgu laiku, acis nemirkshkjinot, liidz izlikaas, ka shii man pamaaj un ar aciim ziimes raada, taa kaa buutu mees ar vinju ko sarunaajushas. Tad aizgaaju taalaak, liidz vecam klosterim kalnos. Buutu pilniiga idille, govis un zirgi ganaas, zvaninji shkjind. Bet - seezh divi vaacieshi jau priekshaa. Nekas, atradu smuku vietinju zem kastanjkoka virs pljavas, ar skatu uz kalniem un paguleeju tur briidi. Viss smarzho. Kastanji jau saak krist, bet veel nav eedami.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}