Comments
tagad jau esmu atguvusi valodu. redzi, es neesmu liela dejas cienītāja (ne klaiskā baleta, ne modernās dejas), ja vien tas nav kaut kas absolūti izcils. un, neraugoties uz sajūsminātajām atsauksmēm pēc arsenāla, tai skaitā no manas meitas, ar kuru mums gaumes ļoti lielā mērā sakrīt, gāju bez sevišķām ekspektācijām, ar tādu "nu, nu, labi, labi, bauša, protams, slavena un mūžīga, bet deja paliek deja". un - vāā - mute vaļā. no tā visa kopā.
nu, labi, tagad, kad pirmais iespaids pagājis, es varētu tā sīki piekasīties - man ne sevišķi patika tas režisoriskais piegājiens, ka trupas dalībnieki runā aizkadrā, bet kadrā tēlo emocijas. dejā viņi bija īstāki.
bet tas pilnīgs sīkums.
nu, labi, tagad, kad pirmais iespaids pagājis, es varētu tā sīki piekasīties - man ne sevišķi patika tas režisoriskais piegājiens, ka trupas dalībnieki runā aizkadrā, bet kadrā tēlo emocijas. dejā viņi bija īstāki.
bet tas pilnīgs sīkums.
lai gan, nē, zini, varbūt man nav taisnība. gandrīz pilnīgi noteikti man nav taisnība. jo, iespējams, runājot kadrā, mazinātos to seju burvība.
(Reply to this) (Parent)
aizgaaju noskatiities divas reizes, un jutos absoluuti elektrizeeta un paralizeeta. Es gan iisti nevaru daliities sajuusmaa ar citiem par 3d versiju, jo mani tas personiigi briizhiem vairaak attaalinaaja un trauceeja uztvert tiiro informaaciju. bet soreiz laikam nemaz nebija 3d. Tagad to emociju paliidz uzkachaat Miyake muuzika no filmas, iesaku
(Reply to this) (Thread)
nē, šī nebija 3D versija.
pēc filmas nevarēja parunāt, bet nu jau atgāja, jo mana sadzīve pēdējā laikā prasa lielu lietišķumu. ātri izsit no jebkuras mākslinieciskas noskaņas.
pēc filmas nevarēja parunāt, bet nu jau atgāja, jo mana sadzīve pēdējā laikā prasa lielu lietišķumu. ātri izsit no jebkuras mākslinieciskas noskaņas.
(Reply to this) (Parent)