blond

Arhivētais

22. Septembris 2005

10:56: Vakar no riita izdevaas drusku pastraadaat, vismaz iesildiities. Trijos mani savaaca Linda, taa filosofe - teologje, kuru jau piemineeju. Aizbraucaam uz Lukarno. Taa neko. Skaista bazniica uz augstas klintas paari visiem ciemiem un ezeram. Bet peec tam - Askona. Tagad redzeejuu citu Shveici. Jaa, shii dalja arii ir itaaliska, bet nav tik snobiska, kaa Lugano. Miiliiga pilseetijna ezera krastaa ar dazhaam ljoti skaistaam vecaam maajaam, vieni palazzo. Bet briinums notiek, kad gaajaam apskatiit vieteejo bazniicinju. Laikam 15.gadsimts. Es saku briinums, jo es to taa sajut, bet juus nesapratiisiet. Bazniicinja bija ciet, iegaajaam iekshpagalmaa, kuru apnjem krusteja. Vienaa malaa aug kaut kaads milziigs, visma 3 metru augsts tropisks augs ar milzu lapaam, kursh man tuudalj atgaadinaaja Indoneeziju. Mazs baseinijsh, ne pagalma viduu, bet vienaa malaa, pie taa auga. Ar mazu, gandrii nemanaamu struuklacinju, kas klusi burbuljo. Pilniigs klusums. Apseedaamies uz akmens sola, taads meditaacijas mirklis, laimes, miera un harmonijas sajuuta. Peec laba laicinja devaamies prom, un shauro, garo aleju, kas ved uz bazniicinju, mums naak pretii taads mazs, apaljiigs, bloblonds saartvaidzis, skalji runaajot pa telefonu. Linda vinju aptur - tas vinjas bijushais audzeeknis, Mihele no Belgjijas. Praavests. Tikko Tichiini TV bijis par vinju raidiijums, zvana vecas bagaatas kundzes, jaaatbild laipni, bet tass nevar vien beigt runaat, saak ar apsveikumu sakaraa ar raidiijumu un staasta visu savu dziivi. Tas bija viena aktiera teaatris, kaa vinjhs runaaja ar to kundi, kaadas grimases mums raadiija, kaa zhestikuleeja, kaa paargrieza acis, kaa izspeeleeja savas cieshanas ar visu augumu. Bija gruuti nesmieties skalji. Garaas sarunas laikaa Linda man izstaastiija vinja veesturi. Fakultaatee bijis viens no shvakaakajiem, nav vareejis iekalt no galvas tos kanoniskos tekstus. Vairaakas reizes vadiiba sho gribeejusi mest aaraa, Linda un veel dazhi ciiniijushies par vinja patureeshanu fakultaatee. Kaut kaa jau nu pabeidzis. Maaciibu laikaa visa vinja gjimene - maate, teevs, maasa - nositushies autokatastrofaa. Bet vinjsh taads no sirds ticiigs, optimists un drusku nepraatiigs. Reizee jokdaris un ljoti stiprs cilveeks . Shveicee atteikushies vinju iesveetiita par praavestu. Esot par dumju. Saacis vaakt ziedojumus Aaafrikai, savaacis ljoti dauda naudas, tagad jau vairaakus gadus dziivo pa Ugandu, Shveicee atgriezhoties tikai retumis. Skaidrs, aafrika ir Aafrika, tur nepietiek kaadam iedot naudu, taa iesuuksies iereednju kabataas kaa uudens smiltii. Taapeec vinjhs dzzivo tur uz vietas un visam seko. Vieteejie vinju dievinot, Ugandaa arii iesveetiits par praavestu. Par to arii bijis TV raidiijums - par vinja misiju Ugandaa.
Tuudaljs vinjhs sagaadaaja bazniicas atsleegas. Bazniicinja neticami skaista. Visas sienas bijushas apgleznotas freskaam. Peec tam apmestas. Tagad apmeeram pusee bazniicas un altaara daljaa apmetums nonjemts - peec tam pietruucis naudas. Freskas vienkaarshi lieliskas. Bazniicaa ienaaca divas muukjenes, Viena viscaur baltaa, otra melnaa teerpaa. Baltaa kalsna, melnaa apaljiiga. Abas ljoti maza auguma. Kaa no viduslaiku gleznas. Nevaru aprakstiit, ko es redzeeju vinju aciis. Un vinjas pashas uz padzsisho fersku fona veidoja jaunu gleznu. Ljoti gribeejaas fotograafeet, bet sakauneejos.
Kad shkjiiraamies, teica, ka aizluugshot par mani vakara luugshanaa.
Nu jaa, taads sauss apraksts. Neveikls un neizteiksmiigs. Man vienkaarshi nav vaardu, lai raksturotu taas sajuutas. Iistaam un personiskaam sajuutaam man vienmeer pietruukst vaardu. Viss, ko es protu - izdomaat.

P.S. Lai nu par vinjas luudza, tomeer tas, ko shobriid veelos visvairaak, nepiepildiijaas. Par to taalaak, zem atsleegas.

18:28: Noknakstiijos gar manuskriptu kaa beerns gar negarshiigu eedienu, ko mamma spiezh apeest. Patieiibaa pat gar diviem. Abi iesaakti, un nezina kaa turpinaaties vai beigties.
Izgaaju galvu izveedinaat. Vispirms liidz vieteejai bazniicinjai mezhaa, kuraa esmu jau bijusi. Viilos - ciet. Durvis taadas vecas, koka, ar diviem aizrestotiem kvadraatainiem lodznjiem bez stikla. Iekrampeejos pirkstiem restees, piespiedu pieri pie lodzinja un luureeju uz Madonnu ilgu laiku, acis nemirkshkjinot, liidz izlikaas, ka shii man pamaaj un ar aciim ziimes raada, taa kaa buutu mees ar vinju ko sarunaajushas. Tad aizgaaju taalaak, liidz vecam klosterim kalnos. Buutu pilniiga idille, govis un zirgi ganaas, zvaninji shkjind. Bet - seezh divi vaacieshi jau priekshaa. Nekas, atradu smuku vietinju zem kastanjkoka virs pljavas, ar skatu uz kalniem un paguleeju tur briidi. Viss smarzho. Kastanji jau saak krist, bet veel nav eedami.

Powered by Sviesta Ciba