blond

18:07: Un tad vēl pēc filmēšanās, nē, jau no rīta, man bija mazs drebulis un drusku temperatūra, pēcpusdienā nepārgāja, bet sliktāk arī nepalika. Tikai tāds vājums. Un tad es sadomājos par malāriju. Un no sadomāšanās palika pavisam slikti. Bet temperatūra, maita, nekāpj - stāv 37,1. Ja kāptu, vismaz būtu reāls iemesls iniciatīvai, varētu sākt sevi glābt. Tagad neatliek nekas cits kā iet gulēt. Un cerēt, ka kaut kad vēlu vakarā es tomēr varēšu atvērt to dokumentu. Nu, vismaz ieskatīties.
Jā, bet spilgtākajā sadomāšanās brīdī es piezvanīju uz infektoloģijas centru. Protams, pirms tam es googlē sameklēju pietiekami daudz par malāriju, lai saprastu, ka tiešām ir jāzvana. Un ko viņi? Pierakstieties pie ārsta vizītē. Aizparīt. Bļin. Pa to laiku var nomirt.
Tā es domāju, domāju, sadomājos vēl vairāk, un piezvanīju Dumpim. Ne jau aktierim, protams. A šis ar neko - it kā jums tā temperatūra maza, tomēr jums vajadzētu visu laiku atcerēties - jums var būt malārija. Nē, nu labi, ja nav vismaz 37,5, tad varbūt nevajag pārāk uztraukties. Bet atcerēties vajag. Un gaidīt nakti varbūt arī nevajag, var jau aizbraukt uz infektoloģijas centra uzņemšanu. Nevis vizītē ;pie daktera, bet uz uzņemšanu. Pasakiet, ka jūs bijāt Āfrikas valstī. Lai jūs kāds aizved. Jūs taču neesat pašlaik viena? -(no šī jautājuma man šermuļi, es tajā brīdī esmu viena)- Un labāk jau, kamēr tur vēl kāds strādā. Labaratorijā. Bet no otras puses, temperatūra tiešām maza. Vai nav sliktas dūšas? - (tai pašā brīdī man paliek slikta dūša)- un tad sakari pārtrūkst, Dumpis izbrauc no zonas.
Bet es eju gulēt.