Sen man jau mājās tā kasete, no TV raidījuma par mani, kad to demonstrēja - es biju Šveicē. Nekādi nevarēju saņemties noskatīties. Bija bailes. Tagad, viena pati mājās, tā slepeni un zaglīgi noskatījos. Brīžiem aizverot acis, brīžiem no vēršoties. Nu jā, nepatika man, protams kā es izskatos, bet tas jau normāli, laiks būtu pierast pie sevis. Muļķības nekādas lielās nesarunāju, gudrības gan arī ne. Viss ļoti pieklājīgi, pateicoties Pogas&kompānijas video. Un mani bērni, tie gan man patika. :
Un, protams, bija interesanti uzzināt, ko domā citi. Ka aptiekam, piemēram, mani pazīstot, esot grūti lasīt, jo viss tas esot par mani. Nu nav tas viss par mani, aptieka, nav! Ja tas viss būtu par mani, es jau sen būtu mirusi. Kādi divi stāsti tiešām ir par mani, ne vairāk.
Un, protams, bija interesanti uzzināt, ko domā citi. Ka aptiekam, piemēram, mani pazīstot, esot grūti lasīt, jo viss tas esot par mani. Nu nav tas viss par mani, aptieka, nav! Ja tas viss būtu par mani, es jau sen būtu mirusi. Kādi divi stāsti tiešām ir par mani, ne vairāk.
Comments
|
viens ir tas, kā tas ir uzrakstīts, otrs ir tas, kā tas izskatās uzrakstīts, trešais ir tas, kā autors domā to uzrakstījis un ceturtais ir tas, kā lasītājs domā to sapratis. tās ir vismaz četras dažādas lietas. parasti lasītājs domā tikai par ceturto, reizēm par otro, bet zinot nedaudz par pirmo un nojaušot par trešo, var arī saskatīt to, ka ir uzrakstīts vienlaicīgi tas, kas sakrājies kā no gadsimtiem un tas, kas noticis tikai sevī pašā. nu, tā, ka tas dziļums tāds sevī, ka izskatās tā pretrunīgi. bet nu jau tu uzprasījies uz komplimentiem :) es jau vispār neesmu nekāds kritiķis
(Reply to this) (Parent)