Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Paziņa: "Cik gara Tu esi?"
Bļanna: "Es vispār neesmu gara."

Man darbā ir piešķirts mazs beņķītis, kas ļauj piekļūt ne vien augšējiem plauktiem, bet arī ieskatīties citiem cilvēkiem acīs.

Zinājāt, ka apakšā gaiss vienmēr ir maķenīt sliktāks? True story.

Nesena saruna ar kādu vēsturnieku:

Viņš: Tu pazīsti kādu filozofu, kurš nedzertu? Bet godīgi! Jo man vienmēr licies, ka tāds vēl nav piedzimis.
Bļanna (priecīga): Jā, jā, zinu! Vismaz divus!
Viņš: Tiešām nedzer? Bet viņi noteikti nav īsti filozofi, vai ne?
Bļanna (smaida): Bet es vienmēr biju domājusi, ka vēl nav piedzimis arī tāds vēsturnieks, kurš nedzertu. Bet, skatos, Tu nedzer...
(Bļanna iemalko rumu un caur nāsīm izlaiž ūdens pīpes ievilktos dūmus)
Viņš: Nedzeru veselības dēļ, bet ne aiz pārliecības vai bērnības traumas dēļ. (Pasmaida)
Bļanna: Bet zini - bija arī laiks, kad likās, ka visi rakstnieki un dzejnieki dzer. Skatos, tā arī vairs nav taisnība. Mums ir dzejnieki ar aizstāvētām disertācijām. Es uzsveru - ar aizstāvētām!
Viņš: Pasaule iet uz postu, vai ne? (Gardi smejas) Priekā!

- Bet, Bļanniņ, viss, ko es patiesībā meklēju, ir sirds siltums.
- Es zinu, Arč. Bet sirds siltumu vagīnā neatradīsi.

Tā es pirms trim gadiem teicu savam čomam, tolerantam drāzējam.
Un, ziniet - es kļūdījos. Hell - varbūt, ka mandeles nevar atrast vagīnā, bet dažkārt, ja ļoti paveicas, caur vagīnu var atrast arī sirds siltumu.

Pavisam nesen parastā sarunā pie apaļā galda krodziņā kāds pazīstams jaunskungs ar dziļu aizvainojumu sejā pret visu sieviešu dzimumu pavēstīja: "Njā, kad mēs neskatāmies, viņas jau vienmēr izspļauj..." :)