Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Es šodien ziedoju savus matus mākslas projektam un izglītībai vienlaicīgi. Rau, frizētavā vēl kāda kliente sašutusi stāsta, ka viņas puikam bērnudārzā par godu pavasarim un kam tik vēl ne ir jāveido kartona 3D putns vismaz 20 cm augstumā. Jā, jā - 3D putns. Pati smej, ka būs, ko brīvdienās visai ģimenei darīt. Kādai no audzinātājām tā šķitusi lieliska ideja. (Kā gan citādi!) Lūk, un puika izdomājis, ka viņš gribot žagatu. Tā nu mani nociprtie melnie mati iemantos jaunu dzīvi, kļūstot par žagatas apspalvojumu.

Man ir tendence frizētavā kļūt miegainai. Bet manai frizierei ļoti patīk griezt. Ja viņa tā turpinās, vasarā es būšu vispār bez matiem. Nē, nu...ērti, nav karsti :)

LIZDA mājas lapā paralēli dažādiem paziņojumiem, aktualitātēm utt. izglītības jomā ir publicēts atskats arī uz Valmieras radošo pedagogu saietu 2014 . LIZDA's, kas ir neatkarīga sabiedriska organizācija, misija ir "pārstāvēt, paust un aizstāvēt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedru ekonomiskās, sociālās un tiesiskās intereses, veidojot sociālo dialogu visos līmeņos." Lai nu tā būtu. Ja reiz viņu interesēs ir 'pārstāvēt' un 'aizstāvēt' pedagogus un tātad, pēc manas saprašanas, pārstāvēt un aizstāvēt arī profesijas prestižu, godu utt., tad visai jokaini ir viņu mājas lapā izstādīt ko tādu, kas skolotāja amata prestižam nodara tikai ļaunu. Pilnīgai noskaņai iesaku lasīt tekstu un paralēli skatīties foto . Nepalaidiet garām arī tekstā ievietoto linku uz video - tas ir tā vērts, jo palīdz labāk saprast, ko diemžēl dažam labam nozīmē "radošums" un "radošs skolotājs".
Cerība vien tāda, ka neviens, izņemot varbūt pašus pedagogus, šo mājas lapu neapmeklē. Es arī nebūtu, ja vien šovakar nebūtu izskanējis aicinājums apskatīties "radošos" ar brīdinājumu:"Gatavojies uz ļaunāko".

Divas pusaugu meitenes rimi pie žurnālu plaukta:
"Bet kurš tad vispār pirks žurnālu ar tik neglītu sievieti uz vāka?", un norāda uz "Rīgas laiks" janvāra numuru ar H.Ārenti.

Tātad divas nedēļas pavadīju Cēsīs darbā, sūri grūtā :), - jauniešu (13-15 g.v.) nometnē, kur viņi divas nedēļas apguva matemātiku, angļu valodu, lasīšanas prasmes, bioloģiju, fiziku un ķīmiju. Dienā 4 stundas pa 60 min + interešu izglītības nodarbības, kuras vadīju arī es. Plus tam visam pa vidu, protams, visādi pigori, lai viņiem jautrāk.
Darba nudien tur bija daudz, bet, ak, tajā pašā laikā kas par kaifu un gandarījumu! Es biju komandā, kas "do all the fun stuff :) ". Proti, nemācīju mācību priekšmetus (bet tam arī savulaik ir iziets cauri), bet gan biju viens no tiem, kas veido pigoru sadaļu un vada interešu izglītības nodarbības. Es konkrēti eksperimentēju ar jaunatni, pirmo reizi veidojot antropoloģijas nodarbības, tās pielāgojot konkrētam vecumposmam. Liela daļa no globālās izglītības. Esmu necerēti apmierināta ar rezultātu.
Kā jau ierasts un pieredzēts, pirmās trīs dienas jaunatne visādi protestē pret atrašanos vasarā skolā un pret mācīšanos, un pat pret pigoriem. Jāņem vērā, ka šos jauniešus tur piesaka audzinātāji, izvērtējot, kuriem derētu iepriekšējā gadā apgūtās zināšanas uzlabot vai nostiprināt. Un, kā jau ierasts, otrās nedēļas beigās viņi ķeras apkārt un negrib šķirties :), jo "šī ir visforšākā nometne, uz kādu esmu bijis". Un tas viss nozīmē, lūk, ko - cilvēkbērniem patīk mācīties (arī vasarā), ja vien tas ir aizraujoši :)

Un tā izskatījāmies mēs, ( interešu izglītības komanda :)  )

"Bērniem jāmāca nevis, ko apgūt, bet – kā apgūt, un nevis, kam ziedoties, bet ziedošanās vērtība."
/Margareta Mīda/