Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - pilnīgi nopietni

No plkst. 10iem mēģinu pieķerties darbam. Pilnīgi tradicionāls un ierasts pirmdienas stāsts. Lomkas vissmagākajā izpausmē, jo rīt jāiet uz darbu un šodien ir jāsagatavo stundas.
Varbūt ir kāds altruists, kas sākot ar jūniju / jūliju mani grib pieņemt darbā? Es vispār esmu diezgan centīga un apzinīga, ja vien darbs puslīdz iet pie sirds. Es arī ātri mācos, jo galva diezgan viegla, esmu komunikabla (piem., krogos diezgan bieži aprunājos ar itin jaukiem, svešiem cilvēkiem), protu risināt problēmsituācijas, sadarboties un uzņemties atbildību un vadītāja lomu. Profesionālo prasmju gan man nav (ir pagrūti atbildēt uz jautājumu:"Ko es protu?" - te mēs iemetam akmeni LU dārziņā). Rokas arī man mazliet no dibena aug - tas nozīmē, ka man ir grūti, bet ne neiespējami strādāt ar sīkām lietām / detaļām, piemēram, cakināt mežģīnes un izšūt gleznainas ainiņas krustdūrienā (bet es zinu, ko nozīmē izšūt krustdūrienā - vienreiz pat mēģināju) utt., toties patīk rakt zemi un zāģēt (kokus, ne cilvēkus) - vispār nebaidos no smaga darba, ļoti labprāt daru dažādus dārza darbus - diezgan labi arī padodas, protu gatavot ēst (es gan nezinu, kā šī informācija var palīdzēt potenciālajam darba devējam). Ar galvu arī protu strādāt - māku to griezt no vienas puses uz otru un paralēli radīt domas un idejas.
Vienīgais lūgums - darbu ar bērniem nepiedāvāt.