Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 5. aprīļa Andrejsala

Vakardienas brauciens uz Andrejsalu skatīties saulrietu izvērtās mazliet ačgārns:
1) tuvākajā bodē viss alus bija izpirkts, kā rezultātā pavadījām nejēdzīgi daudz laika, meklējot kādu atvērtu veikalu;
3) kad beidzot sekmīgi ar iegādātajiem produktiem nokļuvām Andrejniekā, izrādās, ka saule jau ir norietējusi (vilšanās nr.1);
4) pateicoties skolēnu un studentu brīvdienām, konkrētajā vietā bija ļoti (pārāk) daudz iedzert gribošu cilvēku (jāsaka gan, ka pēc skata interesanti un droši vien jauki ļautiņi);
5) pārāk ātri kļuva auksts;
6) lai arī apzināti devāmies industrializētas ainavas virzienā (galvenais bija uzturēties ārpus telpām), tā šmuce, kas valdīja pie peldošās darbnīcas tomēr bija pārāk liela.

Rezultāts? Maķenīt nosalu, bet tomēr jauki pasēdēju pie Daugavas. Un kārtīgi nobraukājos ar savu old school veļuku (nabags pat sāka čīkstēt).