Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - par tiem ģēnijiem

"Ģēniji nāk un iet, bet dežuranti paliek."
"Smiļģis" ir burvīgi piepildīts ar ironiskiem citātiem. Taču kopumā es dodu atzīmi 7 no 10 - kaut kas man pietrūka tieši emocionāli.
Kamēr vilku mēteli un gaidīju biedru no tualetes, divas draudzenes ģērbjoties arī pārrunāja izrādi. Vienai ļoti patika, otra ļoti (mūžam) aktuāli teica apmēram šādi: "Man laikam kaut kas nav kārtībā. Man ļoti, ļoti nepatika. Es nesaprotu, kāpēc man trīs stundas jāskatās uz cilvēku, kas bijis kretīns un tik pretīgi izturējies pret visiem. Tāpēc ka ģēnijs?" Es gan teiktu, ka izrāde ļoti labi parāda Smiļģa kretīna un uzpūstā ego pusi, bet saprotu arī, ka tā varēja būt par daudz.
P.S. Pirmo reizi nekaitināja Danēviča. Segliņa kā Rainis bija izcila.