Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - par daili un Daili

Šodien bija ļoti liela pārmaiņa manā kultūras dzīvē. Beidzot biju uz Dailes teātri, nevis JRT. Dailē tā nopietni, ja neskaita pagrabā mītošo "Brīvības 36", nebiju bijusi vismaz gadus 7. Tā nu redzēju R. Atkočūna iestudēto izrādi "Mazie laulību noziegumi" ar Ģ. Ķesteri un R. Kalniņu galvenajās lomās. Aktierspēle paņēma, bija savstarpēja pievilkšanās, profesionalitāte, labi dialogi. Visa izrāde principā paiet kā mētāšanās ar vārdiem, spēlēšanās ar frāzēm un tādējādi vienam ar otru. Tomēr kaut kas pietrūka (varbūt izteiktāku kāpinājumu, kulmināciju?) un kaut kā bija par daudz (kaut kas mazliet krita uz nerviem).

Frāze, kas palika prātā:"Būt godīgam nenozīmē izstāstīt visu."

P.S. bet Ķesteris gan traki smuks!