Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - par ēdienu

Es reizēm taisu galertu, dikti dzirds nav vēl izdevies, garšīgs gan. Varu mēģināt pamācīt, bet nu izklausīsies brutāli. Šajā gadījumā par piemēru ņemšu cūku pēdas (otrs tipiskais lauku variants ir cūkas galva), lai gan var jebkādu gaļu, kas satur lielāku daudzumu kaulu un cīpslu.

Tātad, ņem trīs cūkas pēdas (ja saldētas, ļoti vēlams atkausēt pirms tam) un sabāz apmēram 3l katliņā (nu, manā lielākajā katliņā ietilpst tieši trīs, tā ka...), aplej ar aukstu ūdeni, uzvāra. Kad kādu minūti vārījies, ūdeni nolej nafig, grāpīti rūpīgi izmazgā, nokasa no kājām visādas piesviluma un netīrumu atliekas, katru kāju vertikāli pārgriež uz pusēm, pamata locītavu var vnk pēc tam atlauzt vaļā (kopā sanāk sešas puskājiņas), liek atpakaļ katlā, atkal aukstu ūdeni virsū, lai kārtīgi pārsedz. Šoreiz, kad uzvārās, iespēju robežās noputo, klāt kādu prelimināru ēdamkaroti sāls, 8-10 piparus, 2 lauru lapas. Plītsriņķi nogriež uz tik mazu, uz cik mazu vēl turpina vārīties un atstāj pļukstēt stundas četras - principā, kamēr gaļa kārtīgi nobrukusi no kauliem un buljons, uzliekot uz auksta šķīvīša, dažās minūtēs sāk recēt. Izmakarē gaļu citā traukā, kad pirksti vairs nedeg, izmakarē lielākos kaulus, rūpīgi apskrubina, atdod suņam vai miskastei. Gaļu saliek šķīvjos/bļodiņās, nokalibrē sāli buljonam, pārlej pāri gaļai un noliek vēsā vietā sarecēt.

P.S. Pirmā ūdeņa noliešana laikam tiek izmantota tikai tad, ja tā ir cūkgaļa ar ādu, jo tad jāatbrīvojas no visādām pēcsvilinājuma detaļām, tāpat gadījumā, ja vāra mēli. Es šo principu (gaļu vārīt ~4h) izmantoju arī sagatvavojot buljonu zupas koncentrātu krājumiem - 1kg liellopa celis vai kaut kādu ribu čupa ir dod aromātisku buljonu un zupa netek ārā no burkas.

Veiksmi darbā! Varētu būt, ka vecmamma vēl iekļauj dzidrināšanu vai līdzīgus knifus, ko neesmu apguvusi.