Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums -

Bļa, pisģec, jobtvai matj, sūds, nahuj un piedrāzt visus tos krānus, maukas, izdzimteņus, piderastus, kretīnus, pipeles un visus pārējos, kas iekļaujas šajā invazīvajā, mūžam dzīvotspējīgajā un spitālīgajā sabiedrības kategorijā.
Ok, ir krīze. Bet vai tiešām tāpēc ir jāiet uz fakinajiem lielveikaliem ar domu, lai nozagtu, nospertu parastiem pircējiem, kas tur iegriezušies vajadzības spiesti, iepirkumu maisiņus. Jo sevišķi, ja to saturs ir pildīts ar septiņgadīga bērna drēbēm, bļin, kas paredzēti dāvināšanai!!! Es tajā bērnu nodaļā pavadīju gandrīz stundu, izvēloties pašas skaistākās blūzītes un krekliņus. Rādās, ka rīt būs jāiepērkas pa jaunu. Neatstāšu taču šo brīnumjauko un mīļo bērnu bez dz/d dāvanas.
Tā acīmredzot bija jauna sieviete. Lai viņa, mauka, aizrijās un nosmok ar tām mantām!

Tā, palika mazliet vieglāk. Nezinu, vai no tā, ka ieblogoju vai tāpēc, ka atnācu mājās un sāku dzert šņabi pa taisno no kakliņa (antibiotikas laikam šodien labāk nedzert :D). Mana necenzētā leksika arī šim brīdim laikam ir izsmelta (lai gan varu saderēt, kā citiem tas sanāk daudz spožāk).

Krāni tādi!