Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Labi ķeras banānzivtiņas

Vakar pēc stundām man kabinetā ienāk amizantā paskata viens no "priekšniecības gala", sauksim viņu, piemēram, par Afanāsiju Iljiču. Lūk, Afanāsijs Iļjičs atnes man akvāriju. Ar visām (īstām un dzīvām!) zivīm, jo, pilnīgi piekrītot viņam, bioloģijas kabinetā tas makten labi iederas. Tā nu tagad man ir akvārijs ar piecām vēl dzīvām zivīm. Bet, ūdens filtrs, redziet, ir jādabū man pašai. Kaut kur, nezin kur. Tad nu pie reizes varu arī pajautāt, vai kādam nav ūdens filtrs, kas piemērots pavisam mazam un necilam akvārijam? Zivis to prastu novērtēt. Turpinot par vakardienu un akvārija iegūšanu...: tīrīt piešmucēto zivju stikloto mājvietu man piesakās divi jaunēkļi no 9. klases. Es, jāsaka, biju manāmi pārsteigta, tādēļ pārjautāju vēlreiz:"Jūs tiešām gribat tīrīt? Tagad, pēc stundām?" Saņēmusi apstiprinošu atbildi, nekavējos puišus lietderīgi izmantot (paldies viņiem, starp citu). Tā nu kopīgiem spēkiem tiekam ar visu galā. Bet jauniešiem acīmredzot vienkārši gribas ar mani pakomunicēt, jo piedāvajas notīrīt arī tāfeli. Esmu ar mieru. Rezultātā vienkārši pļāpājām par hobijiem un mūziku (atļāvu viņiem uzlikt kādu sev tīkamu muzikālu kompozīciju, ja vien tādu atrod uz manas rakstāmmašīnas). Šodien puiši par spīti tam, ka bioloģijas nav, ienāk "apskatīties, kā tās zivis jūtas" :) un piesolās atnest vēl kādu krāsaināku zivteli tepat droši vien no tuvējās zoo bodes, jo, kā izrādās, pašiem mājās akvārija nemaz nav. Ak, jā, bet turpinot stāstu par Afanāsiju Iļjiču... Šodien pompozi manierīgais 'kungs' nāca ierādīt, kā tie radījumi jāēdina un pie reizes izdomā, ka es kā bioloģijas skolotāja, kurai noteikti patīk istabas augi, varētu katru nedēļu norīkot kādu klasi visas skolas puķu apčubināšanai - laistīšanai, putekļu noslaucīšanai utt. Par to, viņš ieminas, es varētu jaunajiem censoņiem kā pateicību ielikt kādu labu atzīmi. Sak', redz kā es novērtēju tavas mehāniski veiktās darbības bioloģijā. Afanāsijs Iļjičs, saņemot manu roku, raugoties taisni man acēs un, teiksim kā ir, lišķīgi atklājot savu smaidu ar zelta zobu, piebilst, ka, protams, protams, pie atzīmes izlikšanas to nevar ņemt vērā...