Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - īsi par svarīgāko

vakardienas izlaiduma formālajā daļā:
1) Nekad nebiju dzirdējusi tik labu Inas Druvietes uzrunu. Tikai ļoti pietrūka pašas Inas Druvietes. Viņas balsi un runas veidu diemžēl, diemžēl šoreiz nācās piedomāt klāt. Bet toties Tatjana (tā, kas Koķe, khem), protams, bija izcila! IZCILA!
2) Pirmo reizi dzirdēju, ka kāds letiņš savā runā beigās pilnīgi nopietni pateicas Dievam. Zālē sēdošie antropologi "šokā" un nezina, kur skatīties.
3) Skatuves stūrī pēc diploma saņemšanas persona (siev.dz.) katram absolventam sniedza rozi un bučoja vaigu. Lēšu, ka kopumā viņa tajā vakarā nobučojusi vismaz divus simtus sev svešu cilvēku (Bļanna nav viņu starpā, jo slaiki un izteiksmīgi atliecās atpakaļ, klusītēm pie sevis bubinot "nē, nē, nu kāpēc tā jādara?"). Vispār viņa uzprasījās, lai kāds viņai to vaigu nolaiza. Tā slapji un pamatīgi. Lūk, neliela neizpratne, no kurienes tas tā? Strādājot krievu skolā, arīdzan uz jubilejām bija tjip visas tantes pēc kārtas jābučā, bet tur to norakstīju uz mentalitāti. Bet šeit - NU, KĀPĒC? Mēs, protams, izstrādājam dažādas versijas par šo situāciju. Iespējams, tā ir atsevišķa štata vienība augstskolā. No otras puses, lai nerastos konflikti, jo darbs tomēr ietver miesisku kontaktu ar citiem cilvēkiem, varbūt ar viņu ir slēgts atsevišķs līgums (nodrošinot obligāto bezmaksas veselības pārbaudi pirms un pēc). Vēl ir versija, ka tā ir ārsta un tiesas nozīmēta terapija, piemēram, par agresīvu braukšanu vai kaķu spārdīšanu, jo apskaušanās utml. darbības veicinot sabiedrības miermīlību. Meitenei mugurā bija arī visai niecīga izmēra kleita, kuras šķēlums aizmugurējā daļā, šķiet, savienojās ar dabisko šķēlumu. Nu, tas tā.